Psalmi /35:19-28/
Jaunā Derība /Lk. 3:1-22/
Vecā Derība /4.Moz. 9:15-11:3/
PSALMI
/35:19-28/
19 Lai viltīgie ienaidnieki vairs nepriecājas par mani, vairs nemirkšķina ar acīm, mani bez jebkāda pamata nīzdami,
20 jo ne jau mieru viņi vēl klusajiem šinī zemē. Viņu vārdi ir viltus pilni.
21 Kad viņi pret mani atpleš muti, viņi saka: "Tiešām, tam mēs esam aculiecinieki!"
22 Kungs, Tu to redzi, neciet klusu! Kungs, nenovērsies no manis!
23 Mosties un celies, gādādams man taisnību, Kungs mans Dievs, ved manu lietu!
24 Turi tiesu pār mani pēc Tavas taisnības, Kungs mans Dievs, lai viņi nelīksmo par mani!
25 Neļauj viņiem viņu sirdīs sacīt: "Labi! Tas mums pa prātam, mēs esam viņu aprijuši!"
26 Kaut kaunā kristu un nosarktu visi, kas priecājas par manu nelaimi! Lai kauns un negods apklāj tos, kas lielās pret mani!
27 Bet lai gavilē un priecājas, kam patīk mana taisnība, un saka vienmēr: "Liels ir Tas Kungs, kam prieks par Sava kalpa labklājību!"
28 Tādēļ mana mēle lai pauž Tavu taisnību un Tavu slavu vienumēr!
JAUNĀ DERĪBA
/Lk. 3:1-22/
1 Bet ķeizara Tiberija piecpadsmitajā valdības gadā, kad Poncijs Pilāts bija zemes valdītājs Jūdejā un Hērods valdnieks Galilejā, un Filips, viņa brālis, valdnieks Iturejā un Trahonijā, un Lizanijs valdnieks Abilenē,
2 augsto priesteru Annas un Kajafas laikā, Dieva vārds nāca pār Jāni, Caharijas dēlu, tuksnesī.
3 Un viņš sāka staigāt pa visu Jordānas apgabalu, sludinādams grēku nožēlošanas kristību uz grēku piedošanu,
4 kā ir rakstīts pravieša Jesajas grāmatā: saucēja balss tuksnesī: sataisait Tā Kunga ceļu, darait līdzenas Viņa tekas!
5 Katrai ielejai jātop pildītai un katram kalnam un pakalnam nolīdzinātam, kas līks, tam jātop taisnam un, kas celmains, - par staigājamu ceļu.
6 Un visai miesai būs redzēt Tā Kunga pestīšanu.
7 Ļaužu pulkiem, kas nāca pie viņa kristīties, viņš sacīja: "Jūs odžu dzimums, kas jums norādījis, kā izbēgsit nākamai dusmībai?
8 Tad nu nesiet patiesus atgriešanās augļus un nesāciet pie sevis sacīt: mums ir Ābrahāms par tēvu! - Jo es jums saku: Dievs spēj no šiem akmeņiem radīt Ābrahāmam bērnus!
9 Jau cirvis pielikts kokiem pie saknes: katru koku, kas nenesīs labus augļus, nocirtīs un iemetīs ugunī."
10 Un ļaudis viņu jautāja: "Ko tad mums būs darīt?"
11 Bet viņš tiem atbildēja, sacīdams: "Kam divi svārki, tas lai dod tam, kam nav, un, kam ir pārtika, lai dara tāpat."
12 Bet arī muitnieki nāca kristīties un to jautāja: "Mācītāj, ko mums būs darīt?"
13 Tad viņš teica: "Neņemiet vairāk, kā jums nolikts."
14 Bet arī kareivji to jautāja: "Ko tad mums būs darīt?" Un viņš tiem atbildēja: "Neaplaupait nevienu un neizspiediet nevienam naudu un esiet mierā ar savu algu."
15 Bet, kad ļaudis savās gaidās par Jāni savās sirdīs domāja, vai tas varbūt neesot Kristus,
16 tad Jānis visiem atbildēdams sacīja: "Es kristīju jūs ar ūdeni, bet pēc manis nāks viens spēcīgāks, nekā es esmu, kam es neesmu cienīgs atraisīt kurpju siksnas. Tas jūs kristīs ar Svēto Garu un uguni.
17 Tam vēteklis ir rokā, un Viņš tīrīs Savu klonu caurcaurīm un sakrās kviešus Savā klētī, bet pelavas sadedzinās neizdziestošā ugunī."
18 Arī vēl daudz citas pamācības viņš deva ļaudīm, sludinādams evaņģēliju.
19 Bet tetrarhs Hērods, kam Jānis pārmeta viņa laulību ar viņa brāļasievu Hērodiju un visus viņa pārējos ļaunos darbus,
20 pievienoja visiem ļauniem darbiem vēl to, ka viņš lika iemest Jāni cietumā.
21 Kad nu visi ļaudis likās kristīties un arī Jēzus bija kristīts, tad, Viņam Dievu lūdzot, debesis piepeši atvērās,
22 un Svētais Gars redzamā veidā uz Viņu kā balodis nolaidās, un balss atskanēja no debesīm: "Tu esi Mans mīļais Dēls, uz Tevi Man labs prāts."
VECĀ DERĪBA
/4.Moz. 9:15-23/
15 Un tanī dienā, kad mājoklis tika uzcelts, tad mākonis apklāja mājokli, proti, Liecības telti, bet vakarā pār mājokli bija ugunij līdzīga blāzma līdz rītam.
16 Tā bija pastāvīgi: dienā mājokli apklāja mākonis, bet naktī blāzmoja uguns.
17 Un, kad padebesis pacēlās no telts, tad arī Israēla bērni devās ceļā; bet tanī vietā, kur mākonis apstājās, tur Israēla bērni apmetās.
18 Pēc Tā Kunga pavēles Israēla bērni devās ceļā, un pēc Tā Kunga pavēles tie apmetās; visu laiku, kamēr mākonis atradās virs mājokļa, tikmēr arī tie dzīvoja savās teltīs.
19 Un, kad mākonis palika daudzas dienas virs mājokļa, tad Israēla bērni ņēma vērā Tā Kunga pavēli un necēlās, lai dotos tālāk.
20 Un notika arī, ka mākonis palika nedaudz dienu virs mājokļa, lai uzkavētos, tad pēc Tā Kunga pavēles arī viņi palika uz vietas, un pēc Tā Kunga pavēles viņi cēlās.
21 Un gadījās arī, ka mākonis palika tikai no vakara līdz rītam, bet no rīta tas jau pacēlās, tad arī viņi cēlās; vai bija diena, vai bija nakts, tiklīdz mākonis pacēlās, tā arī viņi devās ceļā.
22 Bet, ja mākonis divas dienas vai pat mēnesi, vai vēl ilgāk kavējās pār mājokli, virs tā palikdams, tad arī Israēla bērni mita savās teltīs un necēlās; bet, tiklīdz tas cēlās, tad arī viņi izvilka savu telšu mietus.
23 Pēc Tā Kunga pavēles tie apmetās, un pēc Tā Kunga pavēles tie cēlās; tie ņēma vērā Tā Kunga pavēles, kā Tas Kungs bija caur Mozu pavēlējis.
/4.Moz. 10:1-36/
1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
2 "Taisi sev divas sudraba taures; tās tev būs izkalt no tīra sudraba, un tās lai tev kalpo draudzes sasaukšanai un nometnes pacelšanai.
3 Tiklīdz abas pūtīs, tad visai draudzei būs pie tevis sapulcēties Saiešanas telts durvīs;
4 bet, ja vienu vien pūtīs, tad lai pie tevis sapulcējas Israēla virsnieki, kuriem ir pakļauti vīru tūkstoši.
5 Bet, kad jūs ar varenu skaņu pūtīsit, tad lai ceļas tā nometnes daļa, kas apmetusies pret austrumiem.
6 Bet, kad otro reizi tiks trauksme pūsta, tad lai ceļas tās nometnes, kas apmetušās pret dienvidus pusi, un lai dodas ceļā. Trauksme jāpūš posmiem, kad viņiem jādodas ceļā.
7 Bet, ja grib sasaukt draudzi, tad tas jādara pūšot, tomēr ne tik stipri, kā ceļot trauksmi.
8 Un priesteriem, Ārona dēliem, ir jāpūš taures, un tas lai ir mūžīgs likums arī jūsu pēcnācējiem.
9 Un, kad jūs ejat karā par savu zemi pret ienaidnieku, kas jūs ir apspiedis, tad saceliet trauksmi ar taurēm, un tad Tas Kungs, jūsu Dievs, jūs pieminēs, un jūs tiksit izglābti no saviem ienaidniekiem.
10 Un tāpat arī savās prieka dienās un savos svētku laikos, un savos Jaunā mēness svētkos pūtiet savas taures, tāpat arī savus dedzināmos un kaujamos pateicības upurus nesot, lai jūsu Dievs jūs piemin. - Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs!"
11 Un notika otrā gada otrā mēneša divdesmitajā dienā, ka mākonis no Liecības mājokļa pacēlās.
12 Un Israēla bērni cēlās pēc saviem pulkiem un devās projām no Sinaja tuksneša; bet mākonis nolaidās Pāranas tuksnesī.
13 Tā tie pirmo reizi devās projām, klausīdami Tā Kunga pavēlei caur Mozu.
14 Un pirmā zem sava karoga cēlās Jūdas nometne ar saviem pulkiem, šī karapulka priekšgalā bija Nahšons, Aminādaba dēls.
15 Un Isašara cilts karapulka priekšgalā bija Netaneēls, Zuāra dēls.
16 Un Zebulona cilts karapulka priekšgalā bija Ēliābs, Helona dēls.
17 Un mājoklis tika nocelts, tad cēlās Geršona dēli un Merārija dēli un nesa mājokli.
18 Pēc tam savu karogu pacēla Rūbena nometne ar saviem pulkiem, šī karapulka priekšgalā bija Ēlicūrs, Šedeura dēls.
19 Un Simeona cilts karapulka priekšgalā bija Šelumiēls, Curišadaja dēls.
20 Gada cilts karapulka priekšgalā bija Ēliasafs, Deguēla dēls.
21 Tad ceļā devās kehatieši, svētnīcas svēto lietu nesēji, un mājoklis atkal tika uzcelts, kamēr tie atnāca.
22 Tad savas cilts karapulka karogu līdz ar saviem pulkiem pacēla Efraima ļaudis; un viņu priekšgalā gāja Ēlišāms, Amihuda dēls.
23 Un ar Manases cilts karapulku gāja Gamaliēls, Pedacūra dēls.
24 Un ar Benjamīna cilts karapulku gāja Abidans, Gideona dēls.
25 Tad sava karapulka karogu pacēla Dana cilts, lai noslēgtu visu karapulku gājienu ar saviem pulkiem, un to priekšgalā bija Ahiēzers, Amišadaja dēls.
26 Un ar Ašera cilts karapulku bija Pagiēls, Ohrana dēls.
27 Bet ar Naftaļa cilts karapulku bija Ahīra, Einana dēls.
28 Tā Israēla bērni cēlās, pēc saviem pulkiem, un tie devās ceļā.
29 Un Mozus sacīja Hobabam, Reguēla dēlam, savas midiāniešu sievas tēvam: "Mēs dodamies ceļā uz to vietu, par ko Tas Kungs ir sacījis: Es to jums došu. - Nāc kopā ar mums, mēs tev palīdzēsim, jo Tas Kungs ir apsolījis labu darīt Israēlam."
30 Bet viņš atbildēja: "Es gan neiešu, jo es gribu iet tikai uz savu zemi un pie saviem radiem."
31 Bet Mozus viņam sacīja: "Neatstājies no mums, jo, tāpēc ka tu zini, kur mums tuksnesī ir jāapmetas, tu esi mūsu acs.
32 Un notiks, ja tu iesi ar mums un mums nāks labums, ar ko Tas Kungs grib mūs svētīt, tad arī mēs tev varam dot kādu labumu."
33 Un tie cēlās no Tā Kunga kalna triju dienu gājumu, un Tā Kunga derības šķirsts tika tiem nests pa priekšu triju dienu gājumā, lai izmeklētu viņiem apmešanās vietu;
34 un Tā Kunga mākonis bija pār viņiem dienā, kad tie no nometnes cēlās ceļam.
35 Un notika, kad šķirsts tika nests, tad Mozus sacīja: "Celies, Kungs, lai Tavi ienaidnieki tiek izklīdināti, un tie, kas Tevi ienīst, lai bēg Tava vaiga priekšā!"
36 Bet, ja šķirsts apstājās uz vietas, tad viņš sacīja: "Atgriezies, Kungs, pie Israēla pulku tūkstošiem!"
/4.Moz. 11:1-3/
1 Bet notika, ka tauta kurnēja Tam Kungam ausīs. Kad Tas Kungs to dzirdēja, tad Viņš iedegās dusmās, un Tā Kunga uguns iedegās kara nometnes stūros un tos rija.
2 Tad tauta kliedza uz Mozu, un viņš lūdza To Kungu, un uguns nodzisa.
3 Un to vietu sauca Tabēra, tāpēc ka tur starp viņiem bija iedegusies Tā Kunga uguns.