Psalmi /37:10-20/
Jaunā Derība /Lk. 5:17-32/
Vecā Derība /4.Moz. 17:1-18:32/
PSALMI
/37:10-20/
10 Vēl mazu brīdi - un bezdievīgā vairs nebūs. Tu raudzīsies uz viņa vietu, bet viņa tur vairs nesaskatīsi.
11 Bet lēnprātīgie iemantos zemi un baudīs mieru papilnam.
12 Bezdievīgais gan glūn savā ļaunumā uz taisno un griež zobus pret viņu,
13 bet Tas Kungs par viņu smejas, jo Viņš redz, ka viņa diena nāks.
14 Gan bezdievji paceļ zobenu un uzvelk savu stopu, lai satriektu grūtdieņus un nabagus un nomaitātu taisnā ceļa gājējus,
15 bet viņu zobens dursies viņu pašu sirdī, un viņu stops salūzīs.
16 Labāk būt taisnam ar mazumu nekā būt bezdievim un dzīvot pilnībā,
17 jo bezdievīgo elkonis tiks salauzts, bet tas, kas uztur taisnos, ir Tas Kungs.
18 Tas Kungs zina sirdsšķīsto dienas, un viņu mantojums pastāv mūžīgi.
19 Tie neiekļūs kaunā ļaunā dienā, un bada laikā tie būs paēduši.
20 Bet bezdievīgais iznīks, un tie, kas To Kungu ienīst, būs kā salmi ceplī, kā dūmi tie zudīs un izgaisīs.
JAUNĀ DERĪBA
/Lk. 5:17-32/
17 Un notika, kādā dienā Viņam mācot, tur sēdēja farizeji un bauslības mācītāji, kas bija nākuši no visiem Galilejas un Jūdejas ciemiem, kā arī no Jeruzālemes. Un Tā Kunga spēks Viņam bija, ka Viņš varēja dziedināt.
18 Un redzi, kādi vīri nesa uz gultas cilvēku, kas bija triekas ķerts; un tie lūkoja to ienest un nolikt Viņa priekšā.
19 Un, neatrazdami iespēju to ienest ļaužu dēļ, tie uzkāpa jumtā un to nolaida caur griestiem ar gultu pašā vidū Jēzum priekšā.
20 Un, redzēdams viņu ticību, Viņš uz to sacīja: "Cilvēks, tavi grēki tev piedoti."
21 Un rakstu mācītāji un farizeji sāka spriest pie sevis un sacīt: "Kas Šis tāds ir, ka Tas runā Dieva zaimojumus? Kas var grēkus piedot kā vien Dievs?"
22 Bet Jēzus, nomanījis viņu domas, atbildēja un tiem sacīja: "Ko jūs domājat savās sirdīs?
23 Kas ir vieglāk - vai sacīt: tavi grēki tev piedoti, - vai sacīt: celies un staigā?
24 Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot." Tad Viņš sacīja uz triekas ķerto: "Es tev saku: celies, ņem savu gultu un ej uz mājām!"
25 Un tas tūdaļ, viņiem redzot, piecēlās, paņēma to, uz kā tas gulējis, un aizgāja uz savām mājām, Dievu slavēdams.
26 Un izbrīns pārņēma visus, un tie slavēja Dievu un bijāšanas pilni sacīja: "Mēs šodien brīnuma lietas esam redzējuši."
27 Un pēc tam Viņš izgāja un ieraudzīja muitnieku, vārdā Levijs, pie muitas sēžam un uz to sacīja: "Nāc Man līdzi."
28 Un, visu atstājis, tas cēlās un sekoja Viņam.
29 Un Levijs taisīja Viņam lielu mielastu savā namā, un tur bija liels pulks muitnieku un citu, kas kopā ar viņiem sēdēja pie galda.
30 Un rakstu mācītāji un farizeji kurnēja pret Viņa mācekļiem un sacīja: "Kāpēc jūs ēdat un dzerat ar muitniekiem un grēciniekiem?"
31 Un Jēzus atbildēja un tiem sacīja: "Veseliem ārsta nevajag, bet slimiem.
32 Nevis taisnus esmu nācis aicināt uz atgriešanos no grēkiem, bet grēciniekus."
VECĀ DERĪBA
/4.Moz. 17:1-28/
1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
2 "Saki Ēleāzaram, priestera Ārona dēlam, lai viņš liek pacelt ogļu traukus no deguma vietas un uguni izkliedē, jo tie ir svēti trauki.
3 Un šos ogļu traukus no tiem cilvēkiem, kas paši bija apgrēkojušies pret savu dvēseli, lai izkaļ skārda plāksnēs un lai ar tām pārvelk altāri, jo tie bija savā reizē atnesti Tā Kunga priekšā un tie tika svētīti,- lai tie ir par zīmi Israēla bērniem."
4 Tad priesteris Ēleāzars ņēma vara ogļu traukus, ko sadegušie bija atnesuši, un izkala plāksnēs, lai ar tām apklātu altāri.
5 Tā bija piemiņas liecība bērniem, lai nepielaistu nevienu svešu cilvēku, kas nav no Ārona pēcnācējiem, upurēt kvēpināmo upuri Tā Kunga priekšā, lai nenotiktu tā, kā Koraham un tā pulkam notika, tieši kā Tas Kungs tam caur Mozu bija sacījis.
6 Bet nākamajā dienā visa Israēla bērnu draudze kurnēja pret Mozu un Āronu, sacīdami: "Jūs esat likuši iet bojā Tā Kunga tautai!"
7 Un, kad draudze sapulcējās pret Mozu un Āronu, tad tie pagriezās pret Saiešanas telti, un redzi, mākonis to apklāja, un Tā Kunga godība atklājās.
8 Tad Mozus un Ārons nogāja Saiešanas telts priekšā,
9 un Tas Kungs runāja uz Mozu:
10 "Pavirzies nost no šīs draudzes, jo Es gribu tos acumirklī aprīt!" Tad tie krita uz sava vaiga.
11 Un Mozus sacīja Āronam: "Ņem kvēpināmo trauku un iededz tanī no altāra uguni, un tam pāri uzliec kvēpināmās zāles, un ej steigšus draudzes vidū, lai tās labad salīdzinātos, jo bardzība no Tā Kunga ir izgājusi un sods ir iesācies!"
12 Un Ārons to ņēma, kā Mozus viņam bija sacījis, un skrēja draudzes vidū, bet, redzi, sods jau bija tautā iesācies. Un viņš uzlika kvēpināmās zāles un salīdzināja tautu.
13 Un viņš stāvēja starp mirušiem un dzīviem; tad miršana mitējās.
14 Bet mirušo, kas mira šinī sērgā, bija četrpadsmit tūkstoši septiņi simti bez tiem, kas Koraha dēļ bija miruši.
15 Un Ārons atgriezās pie Mozus Saiešanas telts durvīs, bet miršana izbeidzās.
16 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
17 "Saki Israēla bērniem un ņem no viņiem no katra tēva nama vienu zizli, tātad no visiem tēvu namu vecākajiem kopā divpadsmit zižļus, un raksti ikkatra vārdu uz viņa zižļa,
18 bet Ārona vārdu raksti uz Levija cilts zižļa, jo, raugoties pēc cilts galveniem, tā ir viena cilts.
19 Un novieto tos Saiešanas teltī liecības priekšā, tur, kur Es mēdzu jums atklāties.
20 Un tad lai notiek tā: kuru Es Sev izvēlēšu, tā vīra zizlis zaļos, un Es klusināšu Israēla bērnu žēlošanos Manā priekšā, ar ko tie pastāvīgi vēršas pret jums."
21 Kad Mozus to sacīja Israēla bērniem, tad visi viņu vecākie deva tam pa zizlim, no katra tēva nama vecākais deva vienu zizli, pavisam divpadsmit zižļus, un to vidū bija arī Ārona zizlis.
22 Un Mozus nolika zižļus Liecības teltī Tā Kunga priekšā.
23 Un nākamā dienā, kad Mozus iegāja Liecības teltī, tad redzi, Ārona zizlis, no Levija nama, zaļoja, un ziedi bija izplaukuši un nesa mandeles.
24 Un Mozus visus zižļus, kas bija novietoti Tā Kunga priekšā, iznesa ārā Israēla bērniem, un tie visi to redzēja, un ikviens ņēma savu zizli.
25 Tad Tas Kungs sacīja Mozum: "Nes atpakaļ Ārona zizli Liecības mājoklī bauslības plākšņu priekšā; to paglabā par zīmi stūrgalvīgiem pēctečiem; tā tev šo kurnēšanu pret Mani būs apklusināt, ka viņiem nav jāmirst."
26 Un Mozus tā darīja, kā Tas Kungs viņam to bija pavēlējis; tā viņš darīja.
27 Tad Israēla bērni sacīja Mozum, teikdami: "Redzi, mēs nonīkstam, mēs ejam bojā, mēs visi ejam bojā!
28 Ikvienam, kas tuvojas Tā Kunga mājoklim, tam jāmirst! Vai tad mums patiesi nolemts iet bojā?"
/4.Moz. 18:1-32/
1 Un Tas Kungs sacīja uz Āronu: "Tu un tavi dēli un līdz ar tevi tava tēva dzimta lai nes svētnīcas noziegumus, un tu un tavi dēli lai atbild par priestera amata pārkāpumiem.
2 Un kopā ar tevi arī tavi brāļi, Levija cilts, tava tēva cilts, lai nāk; lai viņi ir pie tevis un kopā ar tevi kalpo; bet tev un taviem dēliem jābūt Liecības telts priekšā.
3 Un lai tie kalpo tev tavā amatā, un lai pilda visus telts apkopšanas noteikumus, bet vienīgi pie svētiem rīkiem un pie altāra gan lai tie nenāk, lai nemirst ne viņi, ne arī jūs.
4 Bet tie lai tev palīdz un lai kalpo Saiešanas telts visos telts apkopšanas darbos, un neviens svešinieks lai jums netuvojas.
5 Tad nu ievērojiet svētās vietas un altāra apkopšanas noteikumus, lai vairs nenāk sods pār Israēla bērniem.
6 Jo, redzi, Es pats esmu jūsu brāļus, levītus, izraudzījis no Israēla bērnu vidus, tie ir īpaša dāvana, kas nesta Tam Kungam, lai viņi kalpotu Saiešanas teltī.
7 Bet tev un taviem dēliem līdz ar tevi būs kopt savu priestera amatu visās altāra lietās un iekšpusē aiz priekškara un tur kalpot. Es jums dodu priestera amatu kā dāvanu, bet, ja svešinieks tuvojas, tad viņam jāmirst."
8 Un Tas Kungs runāja uz Āronu: "Un redzi, Es tev esmu nodevis Savu paceļamo upuru tiesu; no visām Israēla bērnu svētām dāvanām Es tev to esmu devis par daļu un tāpat arī taviem dēliem - tas lai ir mūžīgs likums.
9 Šī lai ir tava daļa no augsti svētām dāvanām, kas netiek ugunī sadedzinātas: ikkatrs dāvinājums no visiem ēdamiem upuriem, no visiem grēku upuriem un no visiem viņu vainas izpirkšanas upuriem, ko viņi Man dod,- šis lai ir tev un taviem dēliem svēts dāvinājums.
10 Augsti svētā vietā tev tas ir jāēd; visi, kas no vīriešu kārtas, lai to ēd,- tas lai tev ir svēts.
11 Un tas lai tev pienākas no viņu dāvanām kā cilājamais upuris no visiem Israēla bērnu līgojamiem upuriem, to Es esmu devis tev un taviem dēliem un tavām meitām, kas ir pie tevis,- tas lai ir mūžīgs likums; ikviens, kas tavā namā ir šķīsts, lai to ēd.
12 To vislabāko tiesu no šī gada eļļas un to vislabāko no svaigās vīna sulas un no labības - viņu pirmajos upurus, ko tiem būs Tam Kungam dot, to Es tev nododu.
13 Visi viņu zemes pirmie augļi, ko viņi Tam Kungam nes, tie lai ir tavi; ikviens, kas tavā namā šķīsts, lai tos ēd.
14 Viss, kas Israēlā ir dāvinājums Dievam, lai tev pieder.
15 Viss, kas kā pirmais atpleš mātes miesas, pirmais no ikvienām miesām, kas Tam Kungam ir pievestas, vai cilvēku, vai lopu, tas lai tev pieder; tikai cilvēku pirmdzimtos lai pirktin izpērk, un tāpat arī nešķīsto dzīvnieku pirmajie ir jāizpērk.
16 Kas nu tos izpērk, tas lai tos izpērk vienu mēnesi vecus un lai maksā pēc tava sprieduma naudā piecus seķeļus pēc svētnīcas seķeļu svara, kuram ir desmit geras.
17 Bet pirmatnestais vērsis vai auns, vai āzis, lai netiek izpirkti, jo tie ir svēti: viņu asinis tev būs slacīt uz altāra, un viņu taukus tev būs iededzināt par uguns upuri, par patīkamu smaržu Tam Kungam.
18 Un viņu gaļa lai pienākas tev, tāpat kā līgojamā upura krūts gabals un labais plecis lai pieder tev.
19 Visus svētos cilājamo upurus, ko Israēla bērni Tam Kungam pienes, tos Es tev nododu un arī taviem dēliem un tavām meitām, kuras pie tevis,- tāda lai ir tava tiesa mūžīgi. Šī ir mūžīgā sāls derība Tā Kunga priekšā tiklab tev, kā arī taviem pēcnācējiem kopā ar tevi!"
20 Un Tas Kungs sacīja Āronam: "Viņu zemē tev nebūs īpašuma, un viņu vidū lai tev nav īpašas tiesas; bet Es esmu tavs īpašums un tava daļa Israēla vidū!
21 Bet, redzi, Levija bērniem Es esmu nodevis Israēlā visas desmitās tiesas par īpašumu to darbu dēļ, ko tie dara, kalpodami pie Saiešanas telts.
22 Bet Israēla bērni paši nedrīkst tuvoties Saiešanas teltij, lai tie neuzņemtos grēku un nemirtu.
23 Bet levītiem ir jāveic Saiešanas telts apkopšanas darbi, un tiem ir jānes atbildība,- tas lai ir mūžīgs likums uz jūsu cilšu ciltīm. Bet Israēla vidū tiem nav mantojuma.
24 Jo desmitās daļas no Israēla bērniem, ko tie upurē Tam Kungam par cilājamo upuri, Es esmu devis levītiem par daļu, tādēļ Es esmu uz tiem sacījis: Israēla bērnu vidū jūs neiegūsit mantojumu."
25 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
26 "Bet levītiem saki tā: kad nu jūs būsit saņēmuši no Israēla bērniem desmito tiesu, ko Es jums esmu novēlējis par daļu no viņiem, tad jūs no tās nesiet cilājamo upuri Tam Kungam, desmito daļu no desmitās.
27 Un tas jums tiks pieskaitīts par jūsu cilājamo upuri, itin kā jūs būtu devuši upuri - labību no sava klona un vīnu no saviem vīna spaidiem.
28 Un tā arī jūs būsit pienesuši cilājamo upuri Tam Kungam no visām jūsu desmitām tiesām, ko jūs būsit saņēmuši no Israēla bērniem, un jūs no tām būsit devuši cilājamo upuri Tam Kungam ar priestera Ārona palīdzību.
29 Un no visām savām dāvanām paceliet cilājamo upuri Tam Kungam, no vislabākā to labāko, kā svētītu tiesu no jums.
30 Vēl saki viņiem: kad nu jūs visu to labāko upurējat, tad tas tiks pieskaitīts levītiem, it kā tie paši būtu nodevuši ražu no klona un iegūto sulu no vīna spaidiem.
31 Un ēdiet to ikvienā vietā, jūs un jūsu ģimenes, jo tā ir jūsu alga par jūsu kalpošanu Saiešanas teltī.
32 Un jūs sev neuzliksit nekādu grēku, ja jūs no tā, kas jums ir, to vislabāko nodosit par cilājamo upuri; tā jūs Israēla svētumu neapgānīsit un nemirsit."