Salamana Pamācības /28:18-28/
Vēstules /1.Pētera 3:1-22/
Vecā Derība /Ecēhiēla 45:1-46:24/
SALAMANA PAMĀCĪBAS
/28:18-28/
18 Kas staigā tikls un rimts, tam tiek palīdzēts, bet, kas iet aplamu ceļu, tas negaidīti klups un kritīs.
19 Kas kopj savu tīrumu, tam maizes pietiks, bet, kas nododas bezdarbībai, tam būs diezgan nabadzības.
20 Uzticams vīrs piedzīvo daudz svētības, bet tas, kas sevišķi steidzas bagāts kļūt, nepaliks nenoziedzīgs.
21 Nav labi uzlūkot cilvēka vaigu; tāds cilvēks pat par maizes kumosu darīs netaisnību.
22 Cilvēks, kas ar skaudīgu aci dzenas pēc bagātības, tas nezina, ka viņš sastapsies ar trūkumu.
23 Kas otru aprāj un pārmāca, iemantos pēc tam viņa labvēlību un pateicību, pie tam vairāk nekā tas, kas ar savu mīksto mēli liekuļo viņa priekšā.
24 Kas savam tēvam vai savai mātei kaut ko atņem un saka: "Tas jau nav nekāds grēks!" - tas ir līdzīgs slepkavam.
25 Negausis rada nesaskaņas, bet, kas paļaujas uz To Kungu, būs bagātīgi apmierināts.
26 Kas paļaujas vienīgi uz savu sirdi, ir vientiesis, bet, kas iet caur dzīvi ar gudrību, tas izvairīsies no visām briesmām.
27 Kas dod nabagam, tam nekā netrūks, bet, kas savas acis no nabaga novērš, dabūs dzirdēt daudz lāstu.
28 Kad bezdievīgie paceļ galvu, tad ļaudis paslēpjas; kad viņi ir pagalam, tad taisnie iet vairumā.
VĒSTULES
/1.Pētera 3:1-22/
1 Tāpat, sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem, lai, ja arī kādi neklausa vārdiem, tie ar sievu dzīvi bez sludināšanas tiktu iegūti,
2 redzēdami jūsu dievbijīgo skaidro dzīvi.
3 Jūsu rota lai nav ārišķīgs matu pinums, zelta lietas, kuras sev apliekat, vai tērps, kurā tērpjaties,
4 bet apslēptais sirds cilvēks neiznīcīgs savā lēnajā un klusajā garā - tas ir Dievam dārgs.
5 Jo tā arī citkārt greznojās svētās sievas, kuras cerēja uz Dievu, būdamas paklausīgas saviem vīriem,
6 kā Sāra bija paklausīga Ābrahāmam, saukdama viņu par kungu; par viņas meitām jūs esat kļuvušas, kad jūs darāt labu un nebīstaties ne no kādiem draudiem.
7 Tāpat, vīri, sadzīvojiet prātīgi ar sievu kā ar vājāko radījumu, godājiet viņas kā tādas, kas ir žēlastībā dotās dzīvības līdzmantinieces, lai jūsu lūgšanas netaptu traucētas.
8 Bet beidzot esiet visi vienprātīgi, līdzcietīgi, brālīgi, žēlsirdīgi, pazemīgi,
9 neatmaksādami ļaunu ar ļaunu, nedz zaimus ar zaimiem, turpretim svētījiet, jo uz to jūs esat aicināti, lai jūs iemantotu svētību.
10 Jo, kas mīl dzīvību un grib redzēt labas dienas, tas lai attur savu mēli no ļauna un savas lūpas, ka tās nerunā viltu.
11 Lai viņš novēršas no ļauna un dara labu, lai viņš meklē mieru un dzenas pēc tā.
12 Jo Tā Kunga acis ir vērstas uz taisnajiem un Viņa ausis atvērtas viņu lūgšanām, bet Tā Kunga vaigs ir pret tiem, kas dara ļaunu.
13 Un, kas jums varēs ļaunu darīt, ja jūs no visas sirds dzīsities pēc tā, kas labs?
14 Bet, ja arī jūs ciestu taisnības dēļ, svētīgi jūs esat. Bet nebīstieties no viņiem, nedz iztrūkstieties.
15 Bet turiet Kungu Kristu svētu savās sirdīs, būdami arvien gatavi aizstāvēties pret ikvienu, kas vaicā par cerības pamatu jūsos;
16 tomēr gan ar lēnprātību un bijību, paturot labu sirdsapziņu, lai, kur jums ceļ neslavu, top kaunā tie, kas nopeļ jūsu labo dzīvi iekš Kristus.
17 Jo ir labāki ciest, darot labu, ja Dieva griba to prasītu, nekā darot ļaunu.
18 Jo arī Kristus ir vienreiz grēku dēļ miris, taisnais par netaisniem, lai jūs pievestu Dievam, nonāvēts gan miesā, bet dzīvs darīts garā.
19 Tanī Viņš ir nogājis un arī sludinājis gariem cietumā,
20 kas kādreiz bija nepaklausīgi, kad Dieva pacietība nogaidīja Noas dienās, kad taisīja šķirstu, kurā izglābās nedaudzas, proti, astoņas, dvēseles cauri ūdenim.
21 Tas attēlo kristību, kura tagad arī jūs glābj. Tā nav miesas netīrības mazgāšana, bet ir labas sirdsapziņas izlūgšanās Dievā caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos,
22 kas ir pie Dieva labās rokas, pēc tam kad Viņš uzkāpis debesīs un Viņam kļuvuši paklausīgi eņģeļi, varas un spēki.
VECĀ DERĪBA
/Ecēhiēla 45:1-27/
1 Kad jūs sadalīsit zemi par īpašumu, tad jums būs paredzēt jau iepriekš Tam Kungam cilājamo upuri, Viņam veltītu dāvanu no zemes, divdesmit pieci tūkstoši olekšu garu un divdesmit tūkstošu olekšu platu zemes gabalu: tas būs svēts nodalījums visā savā apjomā.
2 (3) No tā lai pieder svētnīcai četrstūris - pieci simti olekšu garš un plats, un tam visapkārt paliek piecdesmit olekšu liels brīvs laukums.
3 (2) Uz divdesmit pieci tūkstoši olekšu gara un desmit tūkstoši olekšu plata laukuma stāvēs svētnīca, vissvētākā vieta.
4 Tā būs zemes svētā daļa. Tā piederēs priesteriem, kas kalpo svētnīcā, kas tuvojas Tam Kungam, lai Tam kalpotu. Tur tiem būs vieta viņu namiem, tā piederēs kā svēta vieta pie svētnīcas.
5 Tad divdesmit pieci tūkstoši olekšu garš un desmit tūkstošu olekšu plats apgabals piešķirams Tempļa kalpiem levītiem par īpašumu viņu mājokļu ierīkošanai.
6 Pilsētai jums jāpiešķir pieci tūkstoši olekšu plats un divdesmit tūktoši olekšu garš zemes gabals par īpašumu, blakus svētajai daļai; tas piederēs visam Israēla namam.
7 Valdniekam jums jāpiešķir zemes gabals abās pusēs svētajai daļai un pilsētas īpašumiem rietumu pusē rietumu virzienā un austrumu pusē austrumu virzienā, kas savā garumā atbilst ikvienas cilts zemes gabalam no zemes rietumu līdz austrumu robežai.
8 Tas būs viņa īpašums Israēlā, lai Mani valdnieki neapspiež vairs Manu tautu, bet visu pārējo zemi lai atstāj Israēla namam, pēc viņu ciltīm.
9 Tā saka Dievs Tas Kungs: ir jau nu jums diezgan, Israēla valdnieki. Atturieties no varas darbiem un laupīšanas, rīkojieties pēc tiesas un taisnības un neatņemiet Manai tautai tās īpašumus, saka Dievs Tas Kungs,
10 jums būs turēt taisnu svaru, taisnu ēfu un taisnu batu.
11 Ēfai jābūt vienādai ar batu; bats ir homera desmitā daļa, un ēfa arī ir homera desmitā daļa. Mēra lieluma noteikšana izdarāma pēc homera.
12 Seķelim jāsver divdesmit geru; pieciem seķeļiem jābūt pieciem seķeļiem; desmit seķeļiem jābūt desmit seķeļiem; un divdesmit pieciem seķeļiem jābūt jums vienai minai.
13 Šāds būs jūsu cilājamais upuris, kas jums jānes: ēfas sestā daļa no homera kviešu un ēfas sestā daļa no homera miežu.
14 Un eļļas nodeva būs: bata desmitā daļa no kora, jo desmit batu ir viens homers.
15 No Israēla trekno ganību sīklopu ganāmpulka, skaitā divi simti, būs upurēt vienu jēru par ēdamo upuri, dedzināmo upuri un pateicības upuri jums pašiem par salīdzināšanu, saka Dievs Tas Kungs,
16 visai tautai valstī ir uzlikts par pienākumu nodot šo upuri Israēla valdniekam.
17 Bet valdniekam būs upurēt dedzināmos upurus un ēdamos un dzeramos upurus svētkos, jaunajos mēnešos un svētās dienās, kā arī Israēla nama svētku laikos. Viņam būs upurēt grēku upuri un ēdamo upuri, dedzināmo upuri un pateicības upuri Israēla namam par salīdzināšanu.
18 Tā saka Dievs Tas Kungs: pirmā mēneša pirmajā dienā tev būs ņemt jaunu vērsi, kas bez vainas, un atnest svētnīcai tās salīdzināšanai un šķīstīšanai.
19 Un priesterim būs ņemt no grēku upura asinīm un slacināt uz Tempļa durvju balstiem un uz altāra iežogojuma četriem stūriem, un uz iekšējā pagalma vārtu stabiem.
20 Tāpat tas jums darāms septītā mēneša pirmajā dienā par tiem, kas apgrēkojušies maldos vai nezināšanā: tas būs Templim par salīdzināšanu.
21 Pirmā mēneša četrpadsmitajā dienā jums būs svētīt Pashā svētkus septiņas dienas un ēst neraudzētu maizi.
22 Valdniekam būs nest šinī dienā par sevi un par visu tautu valstī vienu vērsi par grēku upuri.
23 Un tanīs septiņās dienās būs viņam upurēt Tam Kungam septiņus vēršus un septiņus aunus, kas visi bez vainas, upurēt ik dienas kā dedzināmo upuri, un katru dienu vienu āzi kā grēku upuri.
24 Un kā ēdamo upuri viņam būs nest vienu ēfu miltu no katra vērša un vienu ēfu no katra auna un vienu hinu eļļas par katru ēfu.
25 Un septītā mēneša piecpadsmitajā dienā svētkos viņam būs nest septiņas dienas tādu pašu grēku upuri, dedzināmo upuri, ēdamo upuri un eļļu.
/Ecēhiēla 46:1-24/
1 Tā saka Dievs Tas Kungs: iekšējā pagalma vārti, kas pret rītiem, lai ir sešas darba dienas aizvērti, bet svētajā dienā un jauna mēness dienā tos būs atvērt. 2 Kad valdnieks ienāk no ārienes pa vārtu priekštelpām un nostājas pie vārtu staba, tad priesteriem būs upurēt viņa dedzināmo upuri un viņa pateicības upuri. Un, kad viņš pie vārtu sliekšņa ir pabeidzis savu pielūgšanu un atkal iziet, tad vārtiem jāpaliek atvērtiem līdz vakaram. 3 Arī zemes tautai būs pielūgt To Kungu pie šo vārtu ieejas sabatā un jauna mēness dienās. 4 Dedzināmais upuris, ko valdnieks nes sabatā Tam Kungam, lai ir seši jēri bez vainas un viens auns, kas arī ir bez vainas. 5 Un kā viņa ēdamais upuris lai ir viena ēfa miltu no katra auna, bet no jēriem - cik viņa roka dod labprātīgi, un no eļļas viens hins par katru ēfu. 6 Un jauna mēness dienā viņam jāupurē viens jauns vērsis, seši jēri un viens auns, visi bez vainas, 7 turklāt vēl kā ēdamais upuris no katra vērša un no katra auna viena ēfa miltu, un no jēriem, cik viņa roka dod labprātīgi, un no eļļas viens hins par katru ēfu. 8 Kad valdnieks ierodas, tam jāieiet pa vārtu priekštelpām un pa to pašu ceļu jāaiziet. 9 Bet, kad zemes tauta nāk Tā Kunga priekšā Viņu pielūgt svētkos, tad tiem, kas iegājuši pa ziemeļu vārtiem, būs iziet pa dienvidu vārtiem, un, kas iegājuši pa dienvidu vārtiem, tiem būs iziet pa ziemeļu vārtiem. Tiem nebūs iziet pa tiem pašiem vārtiem, pa kuriem tie iegājuši, bet tiem būs iziet pa pretējiem vārtiem. 10 Valdniekam būs kopā ar viņiem ieiet; un, kad tie iziet, viņam būs ar tiem kopā arī iziet. 11 Bet svētkos un svētku sapulcēs ēdamais upuris lai ir viena ēfa miltu no katra vērša un no katra auna, bet no jēriem - cik devēja roka dod labprātīgi; no eļļas viens hins par katru ēfu. 12 Bet, kad valdnieks upurē labprātīgi dedzināmo vai pateicības upuri, tad viņam jāatver rītu puses vārti; un viņam būs upurēt savu dedzināmo upuri un savu pateicības upuri, kā viņš to paradis darīt sabatā, un, kad viņš aiziet, vārtus būs aizvērt. 13 Un viņam būs Tam Kungam ik dienas upurēt kā dedzināmo upuri vienu gadu vecu jēru, kas bez vainas; ik rītus to viņam būs upurēt. 14 Un turklāt kā ēdamo upuri atnest ik rītus sesto ēfas daļu miltu un trešo hina daļu eļļas miltu iejaukšanai Tam Kungam par ēdamo upuri; tas ir mūžīgs likums, dienu no dienas. 15 Tā jums būs nest ik rītus jēru, ēdamo upuri un eļļu kā nemitīgu dedzināmo upuri. 16 Tā saka Dievs Tas Kungs: kad valdnieks dod kādam no saviem dēliem dāvanu no sava īpašuma, tad tā lai pieder viņa dēliem kā mantojams īpašums. 17 Bet, kad viņš dod kādam no saviem kalpiem dāvanu no sava īpašuma, tad tā lai tam pieder līdz gadam, kad tas atgūst brīvību, un tad valdnieks to lai saņem atpakaļ; tikai valdnieka dēliem paliek tā par īpašumu. 18 No tautas īpašuma valdniekam nekā nebūs ņemt, tam nebūs atņemt tautas mantu. Savu īpašumu viņš var atstāt saviem dēliem kā mantojumu, bet neviens no Manas tautas lai nezaudē savu īpašumu." 19 Tad viņš veda mani pa kādu ieeju vārtu sānu sienā priesteru svētajās telpās, kas bija uz ziemeļu pusi. Un redzi, tur bija pašā dibena stūrī viena telpa uz vakaru pusi. 20 Un viņš man sacīja: "Šī ir tā vieta, kur priesteriem būs vārīt nozieguma un grēku upurus un cept ēdamo upuri, lai tiem tas nebūtu jānes ārējā pagalmā, ar ko tie tad varētu piešķirt svētību arī tautai." 21 Tad viņš mani veda ārējā pagalmā un vadāja mani apkārt pa visiem četriem pagalma stūriem, un redzi, ikkatra pagalma stūrī bija atkal mazs pagalms. 22 Visos četros pagalma stūros bija atdalīti pagalmi četrdesmit olekšu garumā un trīsdesmit olekšu platumā, un visi četri bija vienāda lieluma. 23 Ap visiem četriem visapkārt bija mūris, un apakšā pie mūra sienas bija ierīkoti ugunskuri. 24 Un viņš man sacīja: "Šie ir tie ugunskuri, kur nama kalpiem būs vārīt tautas kaujamos upurus."