Psalmi /26:1-12/
Jaunā Derība /Mk. 9:2-32/
Vecā Derība /2.Moz. 39:1-40:38/
PSALMI
/26:1-12/
1 Dāvida dziesma. Kungs, gādā man taisnību, jo es staigāju nevainībā un paļaujos uz To Kungu bez kādas svārstīšanās!
2 Pārbaudi mani, Kungs, un izmeklē mani, izskati manas īkstis un manu sirdi!
3 Jo Tava žēlastība stāv man acu priekšā, un es staigāju Tavā patiesībā.
4 Es nesēžu pie bezgožiem un nepinos ar viltniekiem.
5 Es ienīstu ļaundaru sabiedrību un nesēžu kopā ar bezdievīgajiem.
6 Es mazgāju savas rokas nevainībā un turos tava altāra tuvumā, ak, Kungs,
7 pauzdams Tev pateicību skanīgā dziesmā un daudzinādams visus Tavus brīnumus.
8 Kungs, man ir mīļa Tava mītne Tavā namā un vieta, kur mājo Tava godība.
9 Neaizrauj manu dvēseli līdz ar grēciniekiem, nedz manu dzīvību ar tiem, kas izlej asinis,
10 pie kuru rokām līp noziegums un kas ar savu labo roku pieņem netaisnas dāvanas!
11 Bet es staigāju nevainībā, tāpēc atpestī mani, Kungs, un esi man žēlīgs!
12 Mana kāja stāv uz līdzena ceļa, sapulcēs es teikšu To Kungu.
JAUNĀ DERĪBA
/Mk. 9:2-32/
2 Un pēc sešām dienām Jēzus ņēma līdzi Pēteri, Jēkabu un Jāni un tos veda savrup augstā kalnā.
3 Un Viņš tapa apskaidrots viņu priekšā, un Viņa drēbes tapa spožas un ļoti baltas, kā neviens balinātājs virs zemes tās nevar balināt,
4 un tiem parādījās Ēlija ar Mozu un runāja ar Jēzu.
5 Un Pēteris griežas pie Jēzus un saka: "Mācītāj, šeit mums labi; taisīsim trīs teltis - vienu Tev, vienu Mozum un vienu Ēlijam."
6 Jo Viņš nezināja, ko runāja; jo tie bija pārbijušies.
7 Un padebess nāca, tos apēnodama; un balss nāca no padebess: "Šis ir Mans mīļais Dēls, klausait Viņu!"
8 Un tūdaļ tie skatījās visapkārt un nevienu vairs pie sevis neredzēja kā vien Jēzu.
9 Un, nokāpjot no kalna, Viņš tiem piekodināja nevienam nesacīt, ko tie redzējuši, pirms Cilvēka Dēls nebūs augšāmcēlies no miroņiem.
10 Un tie to vārdu paturēja pie sevis, pārrunādami savā starpā, kas tas esot: no miroņiem augšāmcelties.
11 Un tie Viņam jautāja: "Kā tad rakstu mācītāji saka: Ēlijam jānāk papriekšu?"
12 Bet Viņš uz tiem sacīja: "Gan Ēlija, papriekšu nākdams, visu atkal sataisīs; bet kā tad ir rakstīts par Cilvēka Dēlu, ka Tam būs daudz ciest un tapt nicinātam?
13 Bet Es jums saku, ka arī Ēlija ir nācis, un tie tam ir darījuši ko gribēdami, tā kā par to ir rakstīts."
14 Un, nākuši pie mācekļiem, viņi redzēja daudz ļaužu pie tiem un rakstu mācītājus, kas ar tiem sarunājās.
15 Un tūdaļ visi ļaudis, kas Viņu redzēja, izbijās un pieskrējuši To sveicināja.
16 Un Viņš tiem vaicāja: "Ko jūs ar tiem runājāt?"
17 Un viens no ļaudīm Tam atbildēja: "Mācītāj, es savu dēlu pie Tevis esmu atvedis, tam ir mēms gars.
18 Un, kad tas viņu sakampj, tad tas to rausta; un viņš puto un griež zobus un sastingst; un es Taviem mācekļiem esmu sacījis, lai tie to izdzen, bet viņi nevarēja."
19 Bet Viņš tiem atbildēja un sacīja: "Ak, tu neticīgā cilts! Cik ilgi Es pie jums būšu? Cik ilgi Es jūs panesīšu? Vediet to pie Manis."
20 Un tie to atveda pie Viņa. Un, kad Tas viņu redzēja, tad tas gars tūdaļ to raustīja, un tas, pie zemes krizdams, putodams vārtījās.
21 Un Viņš jautāja tā tēvam: "Cik ilgi viņam tas tā jau ir?" Bet tas Viņam sacīja: "No bērnības.
22 Un daudzkārt viņš to ir iemetis gan ugunī, gan ūdenī, lai to nogalinātu; bet, ja Tu ko spēj, tad palīdzi mums, apžēlojies par mums."
23 Bet Jēzus uz to sacīja: "Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic."
24 Un tūdaļ tā bērna tēvs brēca un sacīja: "Es ticu, palīdzi manai neticībai!"
25 Bet Jēzus, redzēdams, ka ļaudis satecēja, apdraudēja nešķīsto garu, uz to sacīdams: "Tu mēmais un kurlais gars, Es tev pavēlu: izej ārā no tā un neieej vairs viņā."
26 Un tas izgāja, brēkdams un to stipri raustīdams, un viņš kļuva līdzīgs mironim, tā ka daudzi sacīja: "Tas ir nomiris."
27 Bet Jēzus to ņēma pie rokas un piecēla, un tas uzcēlās.
28 Un, kad Viņš namā bija iegājis, Viņa mācekļi Tam savrup jautāja: "Kāpēc mēs nespējām to izdarīt?"
29 Un Viņš tiem sacīja: "Šī suga citādi nevar iziet kā vien ar Dieva lūgšanu un gavēšanu."
30 Un tie, no turienes izgājuši, pārstaigāja Galileju, un Viņš negribēja, ka to kāds zinātu,
31 jo Viņš Savus mācekļus mācīja un uz tiem sacīja: "Cilvēka Dēlu nodos cilvēku rokās, un tie Viņu nokaus, un nokauts Viņš pēc trim dienām celsies augšām."
32 Be tie šo vārdu nesaprata un bijās Viņu jautāt.
VECĀ DERĪBA
/2.Moz. 39:1-43/
1 Bet no zila un sarkana purpura un karmezīna krāsas auduma šuva krāšņus amata tērpus tiem, kas svētnīcā kalpo, un svētās drēbes Āronam, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.
2 Un viņš darināja efodu no zelta, no zila un sarkana purpura un karmezīnā krāsotām šķetinātām smalkām dzijām.
3 Viņi zeltu sakala plakanās plāksnēs un sagrieza to stiepulēs un ieauda tās starp zilo un sarkano purpuru un starp karmezīnā krāsotām šķetinātām smalkām dzijām.
4 Un viņi taisīja efodam divus saliekamus plecu gabalus, abos tā galos tie tika savienoti.
5 Bet austā josta pāri efodam bija tādā pašā izstrādājumā, no zelta, zilā un sarkanā purpura, arī karmezīnā krāsotām šķetinātām smalkām dzijām, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.
6 Un viņi apstrādāja oniksa akmeņus, tos ielikdami zelta pinumos un iegriezdami tanīs pēc zīmoga griezēju paņēmiena Israēla dēlu vārdus.
7 Viņš tos lika uz efoda plecu daļām par piemiņas akmeņiem Israēla bērniem, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.
8 Viņš izgatavoja arī krūšu zīmi, meistarisku darbu, līdzīgu efodam, no zelta, zilā un sarkanā purpura un karmezīnā krāsotām šķetinātām smalkām dzijām.
9 Tas bija četrstūris, divkārši salikts, vienu sprīdi garš un vienu sprīdi plats.
10 Un viņi iedarināja tajā četras rindas dārgakmeņu. Pirmajā rindā bija rubīns, topāzs un smaragds;
11 otrā rindā: tirkīzs, safīrs un dimants;
12 trešajā rindā: hiacints, ahats un ametists;
13 un ceturtajā rindā: berils, onikss un jaspiss, visi ietverti zelta pinumos.
14 Šie akmeņi bija pēc Israēla bērnu vārdiem, tie bija divpadsmit, pēc viņu vārdiem, izveidoti kā zīmoga griezēja darbs, katrs ar savu vārdu, pēc tām divpadsmit ciltīm.
15 Viņi taisīja krūšu zīmei važiņas, kopā savītas, no tīra zelta.
16 Viņi iztaisīja arī divus zelta pinumus un divus zelta gredzenus un piestiprināja tos pie abiem krūšu zīmes galiem.
17 Un viņi piestiprināja abas zelta važiņas pie abiem gredzeniem krūšu zīmes abos galos.
18 Bet abu važiņu otrus galus viņi pievienoja abiem pinumiem un tos piestiprināja pie efoda plecu daļām to priekšpusē.
19 Viņi iztaisīja divus zelta gredzenus un pietiprināja tos pie diviem krūšu zīmes galiem iekšpusē pie vīles, kas pret efodu.
20 Viņi taisīja vēl divus zelta gredzenus un tos lika pie abām efoda plecu daļām to priekšpusē, apakšā, kur abas daļas savienotas, virs efoda jostas.
21 Viņi piestiprināja krūšu zīmi ar tās gredzeniem pie efoda ar zila purpura saiti tā, lai tā atrastos virs efoda jostas un neatraisītos no efoda, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.
22 Un viņš darināja arī efoda apmetni, viscaur austu no zila purpura.
23 Bet tā kakla izgriezums bija pašā vidū, kā krūšu bruņām; bet izgriezumam visapkārt bija apmale, lai tas neplīstu.
24 Un pie apmetņa apakšmalas viņi piestiprināja granātābolus no zila purpura, sarkana purpura un karmezīnā krāsotām smalkām dzijām.
25 Arī zvārguļus viņi iztaisīja no tīra zelta un tos piestiprināja starp granātāboliem visapkārt pie apmetņa apakšmalas.
26 Tā pamīšus bija zvārgulis un granātābols, zvārgulis un granātābols pie apmetņa apakšmalas visapkārt kalpošanas vajadzībām, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.
27 Viņi šuva no šķetinātu smalku dziju auduma arī svārkus Āronam un viņa dēliem; tie bija austi;
28 arī turbānu no šķetinātu smalku dziju auduma un galvas segas no smalkām dzijām, un bikses no šķetinātu smalku dziju auduma;
29 tāpat jostu no smalku dziju auduma, zila un sarkana purpura un karmezīna, rakstaini izaustu, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis.
30 Viņi taisīja arī plāksnīti, svētu diadēmu, no tīra zelta un iegrieza tanī rakstu, kā zīmoga griezējs to dara: Svēts Tam Kungam!
31 Un viņi piestiprināja pie tās zila purpura saiti, lai to piesietu pie turbāna, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis.
32 Tā tika pabeigti visi darbi pie Saiešanas telts mājokļa. Un Israēla bērni visu darīja tā, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis; tā viņi darīja.
33 Un viņi atnesa Mozum šo mājokli, telti ar visiem tās piederumiem, ar tās kāšiem, dēļiem, nesamām kārtīm, stabiem un to kājām,
34 un pārklājus no iesarkanām aunu ādām un pārsegas no āpšu ādām, un priekškaru šķirsta aizsegšanai,
35 arī liecības šķirstu ar nesamām kārtīm un salīdzināšanas vāku,
36 galdu ar visiem tā piederumiem un svētām maizēm,
37 grezno zelta lukturi ar sakārtotiem eļļas lukturīšiem un visus tā rīkus un eļļu apgaismošanai,
38 arī zelta altāri, eļļu svaidīšanai un dārgās zāles kvēpināšanai, tāpat priekškaru telts durvīm,
39 vara altāri ar tā vara režģi, nesamās kārtis un visus pārējos rīkus, arī mazgājamo trauku un tā kāju
40 un pagalma aizkarus, to stabus un to kājas, pagalma vārtu pārsegu ar tā virvēm, mietiņiem un visiem Saiešanas telts piederumiem,
41 tāpat amata tērpus kalpošanai svētnīcā, un priestera Ārona svētās drēbes, un viņa dēlu drēbes kalpošanai.
42 Tā Israēla bērni visu bija darījuši, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.
43 Un Mozus apskatīja visu darbu, un redzi, viņi bija to darījuši tā, kā Tas Kungs bija pavēlējis, tā viņi bija darījuši. Un Mozus viņus svētīja.
/2.Moz. 40:1-38/
1 Un Tas Kungs pavēlēja Mozum, sacīdams:
2 "Pirmā mēneša pirmajā dienā uzcel Saiešanas telti.
3 Novieto tanī liecības šķirstu un liec priekškaru šķirstam priekšā.
4 Ienes arī galdu un sakārto tā piederumus; tāpat ienes lukturi un pieliec tam eļļas lukturīšus.
5 Novieto zelta kvēpināmo altāri liecības šķirsta priekšā un pie mājokļa durvīm piestiprini priekškaru.
6 Upuru altāri liec Saiešanas telts durvju priekšā
7 un novieto mazgājamo trauku starp Saiešanas telti un altāri, un ielej tanī ūdeni.
8 Taisi pagalmu visapkārt un aizkar pagalma vārtus ar priekškaru.
9 Paņem arī svaidāmo eļļu un svaidi ar to mājokļa sienas un visus tā piederumus, iesvētī to un visus tā rīkus, lai tie būtu svēti.
10 Svaidi arī upuru altāri un visus šī altāra rīkus, un iesvētī altāri, lai altāris būtu augsti svēts.
11 Svaidi arī mazgājamo trauku un tā kāju, un iesvētī to.
12 Un ved Āronu un viņa dēlus pie Saiešanas telts vārtiem un mazgā viņus ūdenī.
13 Uzvelc Āronam svētās drēbes, svaidi viņu un iesvētī viņu, ka tas top Man par priesteri.
14 Liec arī nākt viņa dēliem un ietērp tos viņu amata tērpos.
15 Svaidi viņus gluži tāpat, kā tu svaidīji viņu tēvu, lai tie ir Mani priesteri. Šis svaidījums lai viņiem piešķir priesteru amatu uz audžu audzēm."
16 Un Mozus darīja visu tā, kā Tas Kungs to viņam bija pavēlējis, tā viņš darīja.
17 Un notika, ka otrā gada pirmā mēneša pirmajā mēneša dienā mājoklis bija uzcelts.
18 Un Mozus uzcēla mājokli, viņš nolika tā kājas vietā, sacēla virs tām dēļus, aizšaujamās bultas un stabus un
19 izplēta telti pāri mājoklim, un telti apklāja ar pārsegu, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis.
20 Tad viņš ņēma liecību un ielika šķirstā, pielika nesamās kārtis šķirsta sāniem un uzlika šķirstam salīdzināšanas vāku,
21 ienesa šķirstu mājoklī un uzkāra priekškaru, aizsegdams ar to liecības šķirstu, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis.
22 Viņš arī novietoja galdu Saiešanas teltī tās ziemeļu galā aiz priekškara
23 un uz tā sakārtoja maizes Tā Kunga priekšā, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis.
24 Lukturi viņš novietoja Saiešanas teltī iepretim galdam tanī mājokļa daļā, kas pret dienvidiem,
25 un uzlika tam eļļas lukturīšus Tā Kunga priekšā, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis.
26 Tad viņš lika zelta altāri Saiešanas teltī priekškara priekšā
27 un kvēpināja uz tā dārgas zāles, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis.
28 Un viņš uzkāra priekškaru mājokļa durvīs.
29 Arī upuru altāri viņš novietoja Saiešanas telts durvju priekšā un uz tā upurēja kaujamo upuri un dāvanu upuri, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis.
30 Un mazgājamo trauku viņš nolika starp Saiešanas telti un altāri un ielēja tanī ūdeni, ar ko mazgāties.
31 Mozus, Ārons un viņa dēli tanī mazgāja savas rokas un kājas;
32 kad tie iegāja Saiešanas teltī un tuvojās altārim, viņi mazgājās, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis.
33 Un viņš uzcēla pagalmu visapkārt mājoklim un altārim un pielika priekškaru pagalma vārtiem. Tā Mozus pabeidza visu darbu.
34 Tad mākonis apklāja Saiešanas telti, un Tā Kunga godība piepildīja mājokli.
35 Un Mozus nevarēja ieiet Saiešanas teltī, tāpēc ka mākonis to apsedza, un Tā Kunga godība piepildīja mājokli.
36 Ik reizes, kad mākonis pacēlās no mājokļa, tad arī Israēla bērni devās ceļā visos savos pārgājienos.
37 Bet, ja mākonis nepacēlās, tad arī Israēla bērni nedevās ceļā līdz tam brīdim, kad tas pacēlās.
38 Jo dienā Tā Kunga mākonis apklāja mājokli, bet naktī tanī bija uguns visas Israēla tautas acu priekšā visos viņas pārgājienos.