Psalmi /113:1-9/
Vēstules /Efez. 5:8-33/
Vecā Derība /Jesajas 65:17-66:24/
PSALMI
/113:1-9/
1 Alelujā! Teiciet jūs, Tā Kunga kalpi, teiciet Tā Kunga Vārdu!
2 Slavēts lai ir Tā Kunga Vārds no šā laika mūžīgi mūžam!
3 No saules lēkta līdz tās rietam slavēts lai ir Tā Kunga Vārds!
4 Tas Kungs Savā diženumā ir augstāks par visām tautām, Viņa godība paceļas pāri pār debesīm.
5 Kas ir tāds kā Tas Kungs, mūsu Dievs, kas mājo augstībā,
6 kas noskatās no augšas uz debesīm un uz zemi!
7 Viņš paceļ no pīšļiem un paaugstina nabaga nelaimīgo no dzīves dubļiem,
8 lai nosēdinātu viņu blakus dižciltīgajiem, viņa tautas dižciltīgajiem.
9 Viņš dod bezbērnu sievai vietu un tiesu namā, ka viņa kļūst laimīga bērnu māte. Alelujā!
VĒSTULES
/Efez. 5:8-33/
8 Jo reiz jūs bijāt tumsa, bet tagad esat gaisma savā Kungā! Dzīvojiet kā gaismas bērni.
9 Gaismas auglis viscaur ir labprātība, taisnība, patiesība,
10 un pārbaudiet, kas Tam Kungam patīkams.
11 Nepiedalaities neauglīgajos tumsības darbos, bet labāk celiet tos gaismā.
12 Protams, ko viņi slepenībā dara, par to pat kauns runāt.
13 Bet visu, kas tiek gaismā celts, apspīd gaisma, un viss, ko apspīd gaisma, ir gaisma.
14 Tāpēc ir sacīts: uzmosties, kas guli, un celies augšā no miroņiem, tad atspīdēs tev Kristus. -
15 Tad nu raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri;
16 izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas!
17 Tāpēc nepadodieties neprātam, bet centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts.
18 Un neapreibinaities ar vīnu, no kā ceļas izlaidīga dzīve, bet topiet Gara pilni,
19 runādami cits uz citu psalmos, himnās un garīgās dziesmās, dziedādami un slavēdami To Kungu savās sirdīs.
20 Pateicieties vienumēr un par visu Dievam Tēvam mūsu Kunga Jēzus Kristus Vārdā.
21 Un esiet paklausīgi cits citam Kristus bijībā.
22 Sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem kā Tam Kungam.
23 Jo vīrs ir sievas galva, tāpat kā Kristus ir draudzes galva, būdams Savas miesas Pestītājs.
24 Bet, kā draudze ir paklausīga Kristum, tāpat arī sievas saviem vīriem visās lietās.
25 Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis Savu draudzi, pats nododamies viņas labā,
26 lai to darītu svētu, šķīstot ar mazgāšanu ūdenī caur vārdu,
27 Sev Savu draudzi sagatavodams cienīgu, bez traipa, bez krunkas vai cita tamlīdzīga trūkuma, lai tā būtu svēta un bez vainas.
28 Tā arī vīriem pienākas savas sievas mīlēt kā savu miesu. Kas mīl savu sievu, tas mīl sevi pašu.
29 Jo neviens nekad vēl nav ienīdis pats savu miesu, bet katrs to kopj un glabā, tāpat kā Kristus draudzi,
30 jo mēs esam Viņa miesas locekļi.
31 "Tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai un abi kļūs par vienu miesu."
32 Šis noslēpums ir liels: es to attiecinu uz Kristu un draudzi.
33 Bet arī katram no jums būs savu sievu mīlēt kā sevi pašu, bet sieva lai jūt bijību pret savu vīru.
VECĀ DERĪBA
/Jesajas 65:17-25/
17 Jo redzi, Es radīšu jaunas debesis un jaunu zemi, ka agrākās vairs nepieminēs, un tās nevienam vairs nenāks prātā.
18 Bet priecājieties un līksmojiet vienmēr par to, ko Es radu, jo redzi, Es pārradīšu Jeruzālemi priekam un tās tautu līksmībai.
19 Un Es pats priecāšos par Jeruzālemi un līksmošu par Savu tautu. Tur vairs nedzirdēs raudāšanu, nedz sāpju kliedzienus.
20 Tur nebūs nedz zīdaiņa, kas tikai nedaudz dienu dzīvo, nedz arī sirmgalvja, kas neizdzīvo līdz galam savas mūža dienas; kā pats jaunākais mirs tas, kas vismaz simts gadu vecumā, un kādu tikai ap simts gadu vecu mirušo uzskatīs par lāsta skartu grēcinieku.
21 Kad viņi uzcels namus, tad viņi tur arī dzīvos; kad viņi stādīs vīnadārzus, tad viņi arī ēdīs to augļus.
22 Viņi necels namu, lai citi tur dzīvotu, viņi nedēstīs vīnadārzus, lai citi ēstu to augļus. Bet kā koku mūžs ir arī Manas tautas mūžs, un Mani izredzētie izmantos paši to, ko viņu rokas veikušas.
23 Viņi nedarbosies un nepūlēsies velti, nedz arī dzemdēs bērnus agrai nāvei, jo viņi ir Tā Kunga svētīto dzimums, un viņu pēcnācēji viņiem paliks.
24 Un notiks, pirms viņi sauc, Es viņiem jau atbildēšu, un, kamēr viņi vēl runā, Es viņus jau uzklausīšu.
25 Vilki un jēri ies kopā ganos, un lauva ēdīs salmus kā vērsis, bet čūskas barība būs pīšļi. Tie nedarīs vairs nedz ļauna, nedz posta visā Manā svētajā kalnā!" saka Tas Kungs.
/Jesajas 66:1-24/
1 Tā saka Tas Kungs: "Debesis ir Mans tronis, un zeme ir Manu kāju pamesls. Kur būtu tāds nams, ko jūs Man varētu celt, un kur būtu tāda vieta, kas Man derētu par dusas vietu?
2 Visu pasaules visumu taču ir radījusi Mana roka, un tā ir cēlies viss, kas pasaulē pastāv, saka Tas Kungs, bet Es uzlūkoju nabagu un kam sagrauzts gars un kas Manu vārdu bīstas.
3 Kas nokauj vērsi, līdzīgs tam, kas cilvēku nokauj; kas upurē jēru, līdzīgs tam, kas lauž sprandu arī sunim; kas upurē ēdamu upuri, līdzīgs tam, kas upurē arī cūkas asinis; kas vīraku kvēpina kā piemiņas upuri, līdzīgs tam, kas cildina arī elkus. Kā šie izvēlējušies paši savus ceļus un viņu dvēselei labpatīk šādas viņu pašu nelietības,
4 tā arī Es tiem izraudzīšos mokas un likšu pārdzīvot briesmas kā atmaksu par viņu ļaunajiem darbiem, jo neviens Man neatbildēja, kad Es saucu, un neviens neklausījās, kad Es runāju, bet viņi darīja to, kas ļauns Manās acīs, un izvēlējās to, kas Man nepatīk."
5 Klausaities Tā Kunga vārdu, jūs, kas bīstaties Viņa vārdu: "Jūsu brāļi, kas jūs ienīst un jūs atstumj Mana Vārda dēļ, saka: lai Tas Kungs parāda Savu godību, ka mēs redzam jūsu prieku! - Bet viņi paliks kaunā."
6 Klau! Dunoņa atskan no pilsētas, troksnis no Dieva nama, tā ir Tā Kunga balss, kas atmaksā Saviem ienaidniekiem, kā tie pelnījuši!
7 Pirms tai uznāca bērnu sāpes, tā jau dzemdēja; pirms tai nāca dzemdību sāpes, tai jau piedzima dēls.
8 Kas to ir dzirdējis, vai to kāds kad redzējis? Vai tad zeme var tapt vienā dienā, vai tauta var piedzimt vienā paņēmienā? Un tikko Ciānai uznāca dzemdību sāpes, tai jau piedzima viņas bērni.
9 "Vai tad Es lai ļautu bērnam pārraut mātes klēpi, bet neļautu tam piedzimt?" saka Tas Kungs. "Jeb vai Es, kura rokā stāv dzimšana, lai aizkavētu piedzimšanu?" saka tavs Dievs.
10 Priecājieties ar Jeruzālemi un līksmojiet visi par to, kas to mīlat! Priecājieties līdz sirds dziļumiem par to visi, kas bijāt par to noskumuši,
11 lai jūs zīstu un saņemtu spēku no viņas atspirdzinātājas krūts, lai jūs iepriecinātos un atspirgtu tās bagātajā pilnībā!
12 Jo tā saka Tas Kungs: "Redzi, Es likšu, lai ieplūst tajā labklājība kā upe un tautu bagātības kā no krastiem izkāpusi straume. Tad jūs baros kā zīdaiņus, jūs nesīs uz rokām un auklēs klēpī.
13 Kā māte iepriecina savus bērnus, tā Es jūs iepriecināšu, un tieši Jeruzālemē jūs kļūsit iepriecināti.
14 Jūs to redzēsit, un jūsu sirds priecāsies, un jūsu miesas atzels kā jauna zāle; un Tā Kunga roka parādīsies svētībā Viņa kalpiem, un Viņa dusmas liks sevi sajust Viņa ienaidniekiem.
15 Jo redzi, Tas Kungs nāks ar uguni, un Viņa rati drāzīsies kā viesulis, lai izlietu Savas dusmas postījumos un norātu ar uguns liesmām!
16 Jo Tas Kungs tiesās ar uguni visu zemi un ar Savu zobenu visu cilvēci, un daudz būs Tā Kunga nokauto:
17 visi, kas svētījas un šķīstās elku dārzos dažādās vietās, cits par citu dedzīgāki, kas ēd cūkas gaļu, visādu negantību un peles, tie visi kopā ies bojā!" saka Tas Kungs.
18 "Jo Es zinu viņu darbus un domas, Es sapulcināšu visas tautas un mēles, un tās nāks un redzēs Manu godību.
19 Tad Es došu viņu vidū zīmi: dažus no viņiem, kas izglābušies, Es sūtīšu pie tautām uz Taršišu, Putu un Ludu - pie stopu strēlniekiem, uz Tabulu un Javanu, uz tālajām jūras salām, kur ļaudis par Mani vēl nav dzirdējuši un Manu godību vēl nav redzējuši, lai tie sludinātu tautām Manu godību.
20 Viņi tad atvedīs visus jūsu brāļus no visām tautām kā upuri Tam Kungam ar zirgiem un ratiem, uz nestuvēm, mūļiem un kamieļiem uz Manu svēto kalnu Jeruzālemē," tā saka Tas Kungs, "kā Israēla bērni upura dāvanas atnes šķīstā traukā Tā Kunga namā.
21 Un arī no viņiem Es ņemšu kādus par priesteriem un levītiem, saka Tas Kungs,
22 kā jaunās debesis un jaunā zeme, ko Es esmu radījis, pastāvēs Manā priekšā, tā pastāvēs arī jūsu dzimums un jūsu vārds, saka Tas Kungs,
23 un tā jānotiek, ka visi ļaudis nāks ikkatrā jaunajā mēnesī un ik nedēļas sabatā Mana vaiga priekšā Dievu pielūgt, saka Tas Kungs,
24 bet viņi izies ārā un skatīs mirušo miesas, kas atkrituši no Manis, jo viņu tārps nemirs, viņu uguns neizdzisīs un tie būs par biedinājumu visai miesai."