Psalmi /40:10-18/
Jaunā Derība /Lk. 9:28-56/
Vecā Derība /4.Moz. 35:1-36:13/
PSALMI
/40:10-18/
10 Tavu taisnīgumu es sludināju lielā draudzē, savas lūpas es neaizdarīju, Kungs, Tu to zini!
11 Tavu taisnību es nekad neesmu noklusējis savā sirdī, es skaļi daudzināju Tavu uzticību, ka Tu esi mans palīgs. Par Tavu žēlastību un uzticību es neesmu mitējies runāt lielas draudzes priekšā.
12 Tu, ak, Kungs, nepārtrauksi Savu labvēlību pret mani, Tava žēlastība un uzticība mani sargās vienumēr!
13 Jo bēdu bez skaita ir man visapkārt. Manas vainas mani nomāc, tās nav pārredzamas; to ir vairāk kā matu uz galvas. Manas sirds drosme mani atstājusi!
14 Kaut Tev, Kungs, labpatiktu mani izglābt, steidzies, ak, Kungs, man palīgā!
15 Lai kaunā paliek un nosarkst tie, kas tīko pēc manas dzīvības; lai ar kaunu atkāpjas, kas priecājas par manu nelaimi un man to novēl!
16 Lai izbīstas par savu nekaunību tie, kas mani nievā!
17 Lai gavilē un priecājas par Tevi visi, kas Tevi meklē! Un tie, kas ilgojas pēc Tavas pestīšanas, lai vienmēr saka:"Liels ir Tas Kungs."
18 Es gan esmu postā un nabags, bet Tas Kungs gādās par mani. Tu esi mans palīgs un glābējs, mans Dievs, nekavējies!
JAUNĀ DERĪBA
/Lk. 9:28-56/
28 Un notika kādas astoņas dienas pēc šīm runām, ka Viņš ņēma pie Sevis Pēteri, Jāni un Jēkabu un uzkāpa uz kalna Dievu lūgt.
29 Un, Viņam lūdzot, Viņa vaigs dabūja citu izskatu un Viņa drēbes kļuva spoži baltas.
30 Un, lūk, divi vīri sarunājās ar Viņu, tie bija Mozus un Ēlija.
31 Tie parādījās debess spožumā un runāja par Viņa galu, kas to sagaidīja Jeruzālemē.
32 Bet Pēteris un viņa biedri bija miega pilni, un uzmodušies tie redzēja Viņa spožumu un divi vīrus pie Viņa stāvam.
33 Kad nu tie taisījās atstāt Viņu, tad Pēteris sacīja uz Jēzu: "Meistar, šeit mums ir labi, taisīsim trīs teltis, vienu Tev, vienu Mozum un vienu Ēlijam," - un viņš nezināja, ko viņš runāja.
34 Un, viņam vēl tā runājot, parādījās padebesis un viņus apēnoja. Bet viņi bijās, kad padebesis viņus apklāja.
35 Un no padebeša nāca balss, sacīdama: "Šis ir Mans Dēls, Mans izredzētais, to klausait!"
36 Un, kad balss atskanēja, tad Jēzus bija viens pats. Bet viņi klusēja un tanīs dienās nesacīja nevienam nekā par to, ko bija redzējuši.
37 Un notika, otrā dienā, viņiem no kalna noejot, nāca Viņam pretī liels ļaužu pulks.
38 Un redzi, kāds vīrs no ļaužu vidus sauca, sacīdams: "Mācītāj, es Tevi lūdzu, apskati manu dēlu, jo viņš man ir vienīgais bērns,
39 reizēm gars to satver, un viņš piepeši sāk kliegt, un tas viņu krata līdz putām un tikai grūti no tā šķiras, to galīgi novārdzinādams.
40 Es esmu Tavus mācekļus lūdzis, lai tie to izdzītu, bet tie to nevarēja."
41 Un Jēzus atbildēja un sacīja: "Ak, tu neticīgā un sagrozītā cilts, cik ilgi Es vēl pie jums būšu un jūs panesīšu? Ved šurp savu dēlu!"
42 Viņam vēl nākot, ļaunais gars to sāka raustīt un kratīt; bet Jēzus apsauca nešķīsto garu un dziedināja zēnu un atdeva to viņa tēvam.
43 Un visi iztrūkās par Dieva varenību. Bet, visiem vēl brīnoties par visu to, ko Viņš darīja, Viņš sacīja uz Saviem mācekļiem:
44 "Ievērojiet labi šos vārdus: Cilvēka Dēlam jātop nodotam cilvēku rokās."
45 Bet viņi nesaprata šos vārdus, tie viņiem bija apslēpti, un viņiem tos nebija saprast, un viņi baidījās Viņu jautāt par šo vārdu nozīmi.
46 Un viņos cēlās domas par to, kurš no viņiem ir pats lielākais.
47 Bet Jēzus, zinādams viņu sirds domas, paņēma bērnu un nostatīja to Sev blakus
48 un sacīja: "Kas šo bērnu uzņem Manā Vārdā, tas uzņem Mani, un, kas Mani uzņem, tas uzņem To, kas Mani sūtījis; jo, kas mazākais jūsu starpā, tas ir liels."
49 Bet Jānis ņēma vārdu un sacīja: "Meistar, mēs redzējām kādu cilvēku Tavā Vārdā izdzenam ļaunus garus, un mēs viņam to noliedzām, jo viņš neturas pie mums."
50 Bet Jēzus viņam atbildēja: "Neliedziet, jo, kas nav pret jums, tas ir ar jums."
51 Un, kad nu laiks bija pienācis, ka Viņam vajadzēja tapt paaugstinātam, tad Viņš grieza savu vaigu, lai ietu uz Jeruzālemi.
52 Un Viņš nosūtīja Sev priekšā vēstnešus. Un iedami tie nonāca kādā samariešu ciemā, lai Viņam apgādātu vietu, kur nomesties.
53 Un tie Viņu neuzņēma, tāpēc ka Viņš bija ceļā uz Jeruzālemi.
54 Kad Viņa mācekļi Jēkabs un Jānis to redzēja, tie sacīja: "Kungs, ja Tu gribi, mēs sacīsim, lai uguns nāk no debesīm un tos sadedzina."
55 Bet Viņš apgriezdamies tos aprāja un sacīja: "Vai jūs nezināt, kādam garam jūs piederat?
56 Jo Cilvēka Dēls nav nācis cilvēku dvēseles nomaitāt, bet pestīt." Un tie gāja uz citu ciemu.
VECĀ DERĪBA
/4.Moz. 35:1-34/
1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu Moāba klajumos pie Jordānas pretī Jērikai, sacīdams:
2 "Pavēli Israēla bērniem, lai tie no saviem īpašumiem, kas iegūti īpašumā, dod levītiem pilsētas, kur dzīvot, bet no pilsētu apkārtējiem apgabaliem lai dod levītiem arī zemes gabalus ganībām.
3 Pašas pilsētas lai ir viņiem dzīvošanai, bet zemes gabali lai ir ganības viņu lopiem un nastu nesējiem lopiem, kā arī visiem viņu pārējiem kustoņiem.
4 Un zemes gabali pie pilsētām, ko jūs dosit levītiem, lai atrodas no pilsētas mūriem it visos virzienos, stiepdamies tūkstoš olekšu attālumā no pilsētas mūriem.
5 Un ārpus pilsētas nomēriet austrumu virzienā divi tūkstoš olektis un tāpat pa divi tūkstoš olektīm dienvidu, rietumu un ziemeļu virzienā tā, lai pilsēta atrastos tieši vidū; šie lai ir viņu pilsētas zemes ganību gabali.
6 Un starp pilsētām, ko jūs dosit levītiem, lai ir sešas glābšanās pilsētas, kuras jums ir jādod, lai varētu tanīs paslēpties tāds, kam gadījies kādu nonāvēt; un bez tām viņiem vēl klāt jums būs dot četrdesmit divas pilsētas;
7 pavisam pilsētu skaits, kas jums jānodod levītiem, ir četrdesmit astoņas pilsētas līdz ar viņu ganībām.
8 Un tās pilsētas, ko jūs nodosit no Israēla bērnu daļas, jūs ņemiet no lielākām ciltīm lielākā skaitā, bet no mazākām ciltīm mazākā skaitā; ikviena cilts lai nodod no savām pilsētām levītiem pēc savas daļas, ko tā mantojusi."
9 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams:
10 "Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: kad jūs iesit pāri Jordānai Kānaāna zemē,
11 tad jums jāizrauga piemērotas pilsētas par glābšanās pilsētām, kur tāds varētu bēgt, kas kādu cilvēku ir netīši nogalinājis.
12 Un šīs pilsētas lai ir jums glābšanās pilsētas no asinsatriebēja, un neviens lai nemirst, iekāms nav stāvējis draudzes priekšā un saņēmis tiesas spriedumu.
13 Bet no tām pilsētām, ko jūs dosit, sešas lai būtu glābšanās pilsētas:
14 trīs lai atrodas šaipus Jordānas, bet trīs lai ir Kānaāna zemē, tās tad lai ir glābšanās pilsētas.
15 Šīs sešas pilsētas lai ir kā Israēla bērniem, tā arī svešiniekiem un piedzīvotājiem jūsu vidū par glābšanās vietām, lai turp varētu bēgt ikviens, kas kādu cilvēku ir netīši nogalinājis.
16 Bet, ja kāds kādu ir ar dzelzs priekšmetu tā sitis, ka tas ir miris, tad viņš ir slepkava, un tas lai mirst kā slepkava.
17 Vai ja kāds kādu sitis ar akmeni rokā, ar ko var nosist, tad tas ir slepkava un sodāms ar nāvi.
18 Vai ja kāds kādu sit ar koka priekšmetu, kas tam ir rokā, no kā arī var mirt, un ja viņš tā sit, ka otrs ir miris, tad tāds ir slepkava un sodāms ar nāvi.
19 Asinsatriebējs lai nonāvē šādu slepkavu; kad vien tas viņu sastop, lai tas viņu nokauj.
20 Un, ja kāds kādu nīzdams ir grūdis vai tīšām ar kaut ko viņam sviedis, ka tas ir miris,
21 vai ja ķildojoties kāds kādu ir ar savu roku tā sitis, ka otrs ir miris, tad tāds ir sodāms ar nāvi, jo viņš ir slepkava; asinsatriebējs lai to nonāvē, kad vien viņu sastop.
22 Bet, ja netīši, bez ienaida kāds kādu ir grūdis vai arī netīši būtu tam metis ar kādu priekšmetu
23 vai ar akmeni iesviedis, no kā var nomirt, jeb, tam neredzot, ir licis akmenim uzkrist tam virsū, ka tam ir jāmirst, bet nav bijis viņa ienaidnieks, nedz meklējis viņa nelaimi,
24 tad lai starp tādu cilvēku un asinsatriebēju draudze spriež tiesu pēc šiem likumiem.
25 Draudzei ir jāglābj tāds cilvēks no asinsatriebēja rokas, un draudzei viņš ir jānogādā atpakaļ glābšanās pilsētā, kurp viņš bija bēdzis, un tur lai viņš dzīvo, kamēr augstais priesteris ir miris, kas ir svaidīts ar svēto eļļu.
26 Bet, ja tāds cilvēks pats izies no savas glābšanās pilsētas robežām, uz kurieni viņš bija aizbēdzis,
27 un asinsatriebējs viņu ieraudzīs ārpus viņa glābšanās pilsētas robežām un viņu nogalinās, tad tas nav tādam skaitāms par asinsdarbu,
28 jo tādam bija jādzīvo savā glābšanās pilsētā līdz augstā priestera nāvei; bet pēc augstā priestera nāves tāds drīkst atgriezties atpakaļ savā pilsētā.
29 Un šie lai jums ir tiesas likumi uz jūsu paaudžu paaudzēm it visās jūsu apmešanās vietās.
30 Ja kāds kādu cilvēku nosit, tad pēc liecinieku norādījumiem slepkava lai tiek nogalināts; bet viens liecinieks vien nevar atbildēt, dodams liecību pret kādu cilvēku, ka tam būtu jāmirst.
31 Jums arī nav jāņem izpirkšanas maksa par slepkavu, kas ir nāvi pelnījis, jo tādam ir jāmirst.
32 Jums arī nav jāņem izpirkšanas maksa par tādu, kas ir aizbēdzis uz glābšanās pilsētu, lai atgrieztos atpakaļ savā zemē un tur dzīvotu, kamēr augstais priesteris mirst.
33 Jums nebūs sagānīt to zemi, kurā jūs dzīvojat, jo asinis zemi apgāna, un zemi nevar salīdzināt to asiņu dēļ, kas tur izlietas, kā vienīgi ar tā asinīm, kas tās izlējis.
34 Tad nu nepadariet zemi, kurā jūs dzīvojat, nešķīstu, jo tur Es arī dzīvoju jūsu vidū; jā, Es, Tas Kungs, dzīvoju Israēla bērnu vidū."
/4.Moz. 36:1-13/
1 Un dzimtu vecākie no Gileāda bērnu cilts, no Manases dēla Mahīra pēcnācējiem un Jāzepa dēlu ciltīm piegāja klāt Mozum un vadoņiem, Israēla bērnu tēvu namu galvenajiem,
2 un sacīja: "Tas Kungs ir pavēlējis manam kungam ar meslu palīdzību nodot zemi par īpašumu Israēla bērniem, un manam kungam ir arī no Tā Kunga pavēlēts mūsu brāļa Celofehada īpašumu nodot viņa meitām.
3 Kad nu tās tagad kļūtu sievas kādam no Israēla cilts dēliem, tad viņu mantojuma daļa tiktu atrauta no mūsu cilts tēvu īpašuma un tiktu pievienota tam cilts tēvu īpašumam, pie kuras tās pievienojušās, bet mums mūsu īpašuma gabals tiktu atrauts.
4 Un, ja nu Israēla bērniem nāk gaviļu gads, tad šī īpašuma daļa tiktu pievienota tās cilts īpašumiem, kurai tās ir pievienojušās, un tā no mūsu tēvu īpašuma viņām piederīgā daļa tiktu nogriezta."
5 Tad Mozus pavēlēja Israēla bērniem, kā Tas Kungs viņam bija licis, sacīdams: "Ir taisnība, ko Jāzepa cilts pēcnācēji saka.
6 Lūk, vārds, ko Tas Kungs dod kā pavēli par Celofehada meitām, teikdams: lai tās kļūst par sievām tam, kas viņu acīm labi patīk, bet lai tās kļūst par sievām tikai kādam no sava tēva cilts,
7 ka Israēla bērnu īpašums nepāriet no vienas cilts otrai ciltij, jo ikvienam Israēla bērnam būs cieši turēties pie savu tēvu cilts īpašuma.
8 Un ikviena meita no Israēla bērnu cilšu vidus, kura manto kādu īpašumu, lai kļūst sieva vīram vienīgi no savas tēva cilts tādēļ, ka ikviens israēlietis patur sava tēva īpašumu,
9 un tā lai neviens īpašums nepāriet no vienas cilts otrai ciltij; ikviena no Israēla bērnu ciltīm lai cieši turas pie sava cilts īpašuma."
10 Kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis, tā arī Celofehada meitas darīja;
11 jo Mahlija, Tirca, Hogla, Milka un Noga, Celofehada meitas, kļuva sievas sava tēva brāļa dēliem;
12 tās izgāja pie vīriem no Jāzepa dēla Manases cilts; tā viņu mantojums palika viņu tēvu cilts īpašumā.
13 Šīs ir tās pavēles un tiesas, ko Tas Kungs pavēlēja caur Mozu Israēla bērniem Moāba klajumā pie Jordānas pretim Jērikai.