Psalmi /3:1-9/
Jaunā Derība /Mt. 2:19-3:17/
Vecā Derība /1.Mozus 4:17-6:22/
PSALMI
/3:1-9/
1 Dāvida dziesma, kad viņš bēga no sava dēla Absaloma.
2 Ak, Kungs, cik daudz gan man pretinieku! Cik daudz tādu, kas ceļas pret mani!
3 Daudz ir to, kas saka uz manu dvēseli: "Tai pestīšanas nevaid pie Dieva!" (Sela.)
4 Bet Tu, Kungs, esi mans vairogs, kas mani sargā, mans gods un tas, kas paceļ manu galvu.
5 Skaļā balsī es piesaucu To Kungu, un Viņš atsaucās man no Sava svētā kalna. (Sela.)
6 Es apgūlos un aizmigu, un nu es esmu pamodies, jo Tas Kungs mani sargā.
7 Es nebīstos no daudzajiem tūkstošiem, kas visapkārt nostājušies pret mani.
8 Celies, Kungs, palīdzi man, mans Dievs! Jo Tu siti pa vaigiem visiem maniem ienaidniekiem, Tu bezdievīgiem satrieci zobus.
9 No Tā Kunga nāk palīdzība, Tava svētība lai plūst pār Tavu tautu! (Sela.)
JAUNĀ DERĪBA
/Mt. 2:19-23/
19 Kad Hērods bija miris, redzi, Tā Kunga eņģelis parādījās sapnī Jāzepam Ēģiptē un sacīja:
20 "Celies, ņem bērnu un Viņa māti un ej uz Israēla zemi, jo tie ir miruši, kas tīkoja pēc bērna dzīvības."
21 Un viņš cēlās, ņēma bērnu un Viņa māti un nonāca Israēla zemē.
22 Bet, kad viņš dzirdēja, ka Jūdejā valdīja Arhelavs sava tēva Hēroda vietā, tad viņš baidījās turp noiet; un, sapnī saņēmis norādījumu, viņš atgriezās Galilejas robežās.
23 Un, turp nonācis, viņš apmetās pilsētā, vārdā Nacarete, lai piepildītos praviešu vārdi, kas sacījuši: Viņu sauks par Nacarieti.
/Mt. 3:1-17/
1 Tanīs dienās nāca Jānis Kristītājs un sludināja Jūdejas tuksnesī:
2 "Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.
3 Jo šis ir tas, par kuru pravietis Jesaja runājis, sacīdams: saucēja balss tuksnesī: sataisiet Tā Kunga ceļu, darait līdzenas Viņa tekas."
4 Bet Jānis valkāja kamieļu spalvas drēbes un ādas jostu ap saviem gurniem, viņa barība bija siseņi un kameņu medus.
5 Tad pie viņa izgāja Jeruzāleme un visa Jūdeja, un viss Jordānas apgabals
6 un tika viņa kristīti Jordānas upē, izsūdzēdami savus grēkus.
7 Bet, redzēdams daudz farizeju un saduķeju nākam kristīties, viņš tiem sacīja: "Jūs odžu dzimums, kas jums mācīja bēgt no nākamās dusmības?
8 Tad nesiet pienācīgus atgriešanās augļus.
9 Un neiedomājieties sacīt: mums ir Ābrahāms par tēvu. Jo es jums saku: Dievs no šiem akmeņiem var radīt Ābrahāmam bērnus.
10 Bet cirvis kokiem jau pie saknes pielikts; un ikviens koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī.
11 Es jūs gan kristīju ar ūdeni uz atgriešanos no grēkiem, bet Tas, kas nāk pēc manis, ir spēcīgāks par mani; Tam es neesmu cienīgs kurpes nest, Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu un ar uguni.
12 Tam vēteklis rokā, un Viņš tīrīs Savu klonu, un Viņš sakrās Savus kviešus klētī, bet pelavas sadedzinās ar neizdzēšamu uguni."
13 Tanī laikā Jēzus atnāca no Galilejas pie Jāņa Jordānas krastā, lai tiktu viņa kristīts.
14 Bet Jānis tam pretojās un sacīja: "Man vajadzētu tikt Tevis kristītam, un Tu nāc pie manis."
15 Bet Jēzus tam atbildēja un sacīja: "Tam tā jānotiek! Jo tā mums vajag piepildīt visu taisnību." Tad viņš to atļāva.
16 Un, kad Jēzus bija kristīts, Viņš tūdaļ izkāpa no ūdens. Un redzi, debesis tika atvērtas, un viņš redzēja Dieva Garu kā balodi nolaižamies un uz Viņu nākam.
17 Un redzi, balss no debesīm sacīja: "Šis ir Mans mīļais Dēls, uz ko Man labs prāts."
VECĀ DERĪBA
/1.Mozus 4:17-26/
17 Un Kains atzina savu sievu, un tā tapa grūta un dzemdēja viņam Ēnohu. Un viņš uzcēla pilsētu un nosauca pilsētu sava dēla vārdā par Ēnohu.
18 Un Ēnoham tika dzemdēts Irads, bet Irads dzemdināja Mehujaēlu, un Mehujaēls dzemdināja Metusaēlu, un Metusaēls - Lamehu.
19 Bet Lamehs ņēma sev divi sievas; vienas vārds ir Ada, bet otras - Cilla.
20 Un Ada dzemdēja Jābalu, viņš ir tēvs telts iemītniekiem un ganiem.
21 Un viņa brāļa vārds ir Jūbals; viņš ir tēvs tiem, kas spēlē cītaras un stabules.
22 Un arī Cilla dzemdēja - Tubal-Kainu, kas bija visādu vara un dzelzs rīku kalējs; bet Tubal-Kaina māsa bija Naāma.
23 Un Lamehs sacīja savām sievām: "Ada un Cilla! Klausiet manu balsi, Lameha sievas, dzirdiet, ko es jums saku: vīru es nokauju par savu ievainojumu un zēnu par savu vāti.
24 Ja Kains tiek atriebts septiņkārt, tad Lamehs septiņdesmit septiņkārt."
25 Un Ādams vēlreiz atzina savu sievu, un tā viņam dzemdēja dēlu un nosauca tā vārdu: Sets, jo "Dievs man ir devis citu dēlu pēc Ābela, jo to nokāva Kains".
26 Un arī Setam piedzima dēls, un viņš nosauca tā vārdu: Ēnošs. Tas sāka piesaukt Dieva Vārdu.
/1.Mozus 5:1-32/
1 Šie ir Ādama ciltsraksti. Tai dienā, kad Dievs radīja cilvēku, Viņš to radīja Dieva līdzībā.
2 Viņš tos radīja vīrieti un sievieti, un Viņš tos svētīja un deva tiem vārdu "cilvēks" tanī dienā, kad Viņš tos radīja.
3 Un Ādamam bija simts trīsdesmit gadi, un viņš dzemdināja dēlu, pēc savas līdzības, pēc sava izskata, un viņš nosauca tā vārdu: Sets.
4 Un Ādama dzīvības laiks pēc Seta dzemdināšanas vēl bija astoņi simti gadu, un viņš dzemdināja dēlus un meitas.
5 Un viss Ādama mūžs bija deviņi simti trīsdesmit gadi, tad viņš nomira.
6 Un Setam bija simts pieci gadi, kad viņš dzemdināja Ēnošu.
7 Pēc Ēnoša dzemdināšanas Sets dzīvoja vēl astoņi simti septiņus gadus un dzemdināja dēlus un meitas.
8 Un viss Seta mūžs bija deviņi simti divpadsmit gadi, tad viņš nomira.
9 Un Ēnošam bija deviņdesmit gadi, kad viņš dzemdināja Kānaānu.
10 Pēc Kānaāna dzemdināšanas Ēnošs dzīvoja vēl astoņi simti piecpadsmit gadus un dzemdināja dēlus un meitas.
11 Un viss Ēnoša mūžs bija deviņi simti pieci gadi, tad viņš nomira.
12 Un Kānaānam bija septiņdesmit gadi, kad viņš dzemdināja Mahalaleēlu.
13 Pēc Mahalaleēla dzemdināšanas Kānaāns dzīvoja vēl astoņi simti četrdesmit gadus un dzemdināja dēlus un meitas.
14 Un viss Kānaāna mūžs bija deviņi simti desmit gadi, tad viņš nomira.
15 Un Mahalaleēlam bija sešdesmit pieci gadi, kad viņš dzemdināja Jaredu.
16 Pēc Jareda dzemdināšanas Mahalaleēls dzīvoja vēl astoņi simti trīsdesmit gadus un dzemdināja dēlus un meitas.
17 Un viss Mahalaleēla mūžs bija astoņi simti deviņdesmit pieci gadi, tad viņš nomira.
18 Un Jaredam bija simts sešdesmit divi gadi, kad viņš dzemdināja Ēnohu.
19 Pēc Ēnoha dzemdināšanas Jareds dzīvoja vēl astoņi simti gadus un dzemdināja dēlus un meitas.
20 Un viss Jareda mūžs bija deviņi simti sešdesmit divi gadi, tad viņš nomira.
21 Un Ēnoham bija sešdesmit pieci gadi, kad viņš dzemdināja Metuzālu.
22 Un Ēnohs vadīja savas gaitas ar Dievu un pēc Metuzāla dzemdināšanas dzīvoja vēl trīs simti gadus un dzemdināja dēlus un meitas.
23 Un viss Ēnoha mūžs bija trīs simti sešdesmit pieci gadi.
24 Un Ēnohs vadīja savas gaitas ar Dievu; tad viņa vairs nebija, jo Dievs ņēma viņu pie Sevis.
25 Un Metuzāls bija simts astoņdesmit septiņus gadus vecs, kad viņš dzemdināja Lamehu.
26 Pēc Lameha dzemdināšanas Metuzāls dzīvoja vēl septiņi simti astoņdesmit divus gadus un dzemdināja dēlus un meitas.
27 Viss Metuzāla mūžs bija deviņi simti sešdesmit deviņi gadi, tad viņš nomira.
28 Un Lameham bija simts astoņdesmit divi gadi, kad tas dzemdināja dēlu.
29 Viņš nosauca to par Nou, jo viņš teica: "Šis mūs mierinās mūsu pūliņos un mūsu roku darbā, kas cēlies no šīs zemes, ko Tas Kungs ir nolādējis."
30 Un Lamehs pēc Noas dzemdināšanas dzīvoja vēl pieci simti deviņdesmit piecus gadus un dzemdināja dēlus un meitas.
31 Un viss Lameha mūžs bija septiņi simti septiņdesmit septiņi gadi, tad viņš nomira.
32 Un Noa bija pieci simti gadu vecs, kad viņš dzemdināja Šemu, Hamu un Jafetu.
/1.Mozus 6:1-22/
1 Un notika, kad cilvēki sāka vairoties virs zemes un tiem dzima arī meitas,
2 tad Dieva dēli vēroja, ka cilvēku meitas bija skaistas, un tie ņēma tās sev par sievām, kas tiem labāk patika.
3 Tad Dievs sacīja: "Mans Gars nevar mūžīgi būt ar cilvēku, jo tas ir miesa. Viņa mūžs lai ir simts divdesmit gadi."
4 Tanīs dienās milži bija zemes virsū, arī pēc tam, kad Dieva dēli bija gājuši pie cilvēku meitām un tās bija dzemdējušas bērnus. Tie bija varoņi, kas bija senlaikos, vīri ar vārdu.
5 Kad Dievs redzēja, ka cilvēku ļaunums augtin auga zemes virsū un ka viņu sirdsprāta tieksmes ik dienas vērsās uz ļaunu,
6 tad Dievam kļuva žēl, ka Viņš cilvēku zemes virsū bija radījis, un Viņš Savā sirdī ļoti noskuma.
7 Un Dievs sacīja: "Es iznīcināšu no zemes virsus cilvēku, kuru Es esmu radījis; cilvēku līdz ar lopiem un rāpuļiem, un putniem gaisā, jo Man ir žēl, ka Es tos esmu radījis."
8 Bet Noa atrada labvēlību Dieva acīs.
9 Šis ir stāsts par Nou: Noa bija taisns un bezvainīgs vīrs savā ciltī, jo Noa vadīja savas gaitas ar Dievu.
10 Un Noa dzemdināja trīs dēlus: Šemu, Hamu un Jafetu.
11 Bet zeme bija samaitāta Dieva priekšā un pilna varas darbu.
12 Un skatīja Dievs to zemi, un redzi, tā bija samaitāta, jo ikviena radība savu ceļu samaitāja uz zemes.
13 Tad Dievs sacīja Noam: "Ikvienas radības gals nāk Manā priekšā; jo zeme ir pilna varas darbu, ko tie dara; tādēļ Es viņus izdeldēšu kopā ar zemi.
14 Taisi sev šķirstu no sveķainiem skuju kokiem; ar nodalījumiem tev to šķirstu būs taisīt, un no iekšpuses un no ārpuses tev to būs iztriept ar darvu.
15 Lūk, kādu tev to būs taisīt: garumā trīs simti olektis un platumā piecdesmit, un augstumā trīsdesmit olektis.
16 Jumtu šķirstam tev būs taisīt virspusē, un durvis šķirstam tev būs likt tā sānos. Trijos stāvos tev būs to taisīt.
17 Jo redzi, Es likšu nākt ūdensplūdiem zemes virsū, kas iznīcinās visu radību zem debesīm, kam vien ir dzīvības dvaša: visam, kas zemes virsū, būs nobeigties.
18 Bet ar tevi Es celšu derību. Tu iesi šķirstā, tu, tavi dēli, tava sieva un tavu dēlu sievas līdz ar tevi.
19 Bet tev būs ņemt līdzi šķirstā no visa, kas dzīvo, no ikvienas radības divus, no visiem, lai tie līdz ar tevi paliktu dzīvi: tēviņam un mātītei tiem būs būt.
20 No putniem pēc viņu kārtas un no lopiem pēc viņu kārtas, no visiem zemes rāpuļiem pēc viņu kārtas, pa divi no visiem lai iet līdz ar tevi, ka viņi paliktu dzīvi.
21 Un tu ņem sev no visa ēdamā priekš ēšanas un sakrāj to pie sevis, ka tev un viņiem būtu ko ēst."
22 Un Noa darīja, kā Dievs sacīja.