Psalmi /104:31-35/
Vēstules /2. Kor. 4:1-18/
Vecā Derība /Mihas 1:1-4:14/
PSALMI
/104:31-35/
31 Tā Kunga godība lai paliek mūžīgi, Tas Kungs priecājas par Saviem darbiem!
32 Kad Viņš uzlūko zemi, tad tā trīc; kad Viņš aizskar kalnus, tad tie kūp.
33 Es dziedāšu Tam Kungam visu savu mūžu, es slavēšu savu Dievu, kamēr vien šeit mītu!
34 Manas sirds domas lai Viņam patīk, es priecāšos Tam Kungam!
35 Grēcinieki lai pazūd no zemes virsas, un kaut bezdievju nebūtu vairs. Teici To Kungu, mana dvēsele! Alelujā!
VĒSTULES
/2. Kor. 4:1-18/
1 Tādēļ, šinī kalpošanā būdami, kas mums uzticēta no žēlastības, mēs nepiekūstam,
2 bet mēs, atraisījušies no slepenām kauna lietām, nedzīvojam viltībā, nedz viltojam Dieva vārdu, bet, pauzdami patiesību, nostājamies nevainojami katra cilvēka sirdsapziņai Dieva priekšā.
3 Ja mūsu evaņģēlijs ir aizsegts, tad tas ir aizsegts tiem, kas pazūd,
4 kuriem šīs pasaules dievs ir apstulbojis neticīgo sirdi, ka tiem nespīd Kristus godības evaņģēlija gaišums, kas ir Dieva attēls.
5 Jo mēs nesludinām paši sevi, bet Kristu Jēzu, To Kungu, mēs paši esam jūsu kalpi, Jēzus sūtīti.
6 Jo Dievs, kas ir sacījis, lai gaisma aust no tumsības, ir atspīdējis mūsu sirdīs, lai dotu Dieva godības atziņas gaismu Kristus vaigā.
7 Bet mēs glabājam šo mantu māla traukos, lai spēka pārpilnība būtu no Dieva un ne no mums.
8 Mēs visur topam spaidīti, bet tomēr neesam nomākti; esam bez padoma, bet tomēr neesam izmisuši.
9 Mēs topam vajāti, tomēr neesam atstāti; esam satriekti, tomēr neesam pazuduši.
10 Mēs visur nesam Jēzus miršanu savā miesā, lai arī Jēzus dzīvība parādītos mūsu miesā.
11 Jo, kamēr dzīvojam, vienmēr topam nodoti nāvē Jēzus dēļ, lai arī Jēzus dzīvība parādītos mūsu mirstīgajā miesā.
12 Tātad nāve darbojas mūsos, bet dzīvība jūsos.
13 Bet mums ir tas pats ticības gars, kā ir rakstīts: es ticēju, tāpēc es runāju. - Arī mēs ticam, tāpēc mēs arī runājam,
14 zinādami, ka Tas, kas uzmodinājis Kungu Jēzu, uzmodinās arī mūs ar Jēzu un nostatīs Savā priekšā kopā ar jums.
15 Jo viss tas notiek jūsu dēļ, lai žēlastība vairodamās, pieaugot ticīgo skaitam, vairotu arī pateicību Dievam par godu.
16 Tāpēc mēs nepiekūstam, bet, lai gan mūsu ārīgais cilvēks sadilst, mūsu iekšējais dienu no dienas atjaunojas.
17 Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību,
18 ja mēs neņemam vērā to, kas ir redzams, bet to, kas nav redzams. Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs.
VECĀ DERĪBA
/Mihas 1:1-16/
1 Šis ir Tā Kunga vārds, kas nāca pār Mihu no Morešetas Jūdas ķēniņu Jotāma, Ahasa un Hiskijas valdīšanas laikā parādībā par Samariju un Jeruzālemi.
2 Uzklausait to, visas tautas, ievēro to, zeme un visi, kas to apdzīvojat! Pats Tas Kungs ir liecinieks pret jums, Tas Kungs no Sava svētā nama!
3 Jo redzi, Tas Kungs atstāj Savu vietu, nolaižas zemē un staigā pa augstākām zemes virsotnēm,
4 tā ka kalni zem Viņa soļiem izkūst un ielejas saplaisā gabalos - kā vasks kūst uguns tuvumā un kā izzūd ūdens, kas plūst lejup pa stāvu nogāzes vietu.
5 Tas viss ir noticis Jēkaba noziegumu un Israēla nama grēku dēļ! Bet kāds ir Jēkaba noziegums? Vai tā nav Samarija? Un kas rīkoja Jūdas elka dievu altārus? Vai ne Jeruzāleme?
6 "Un Es pārvērtīšu Samariju par akmeņu kaudzi tīrumā, par vīnadārza ierīkošanas vietu; pilsētas akmeņus Es novelšu ielejā, un Es atsegšu vaļā tās pamatus.
7 Un visi tās izgrieztie elku tēli jāsadauza gabalos, un visas tiem pienestās netiklās mīlas veltes jāsadedzina ugunī; visus viņu elkus Es veltīšu iznīcībai, jo par netiklības naudu tie ir savākti un darināti un tiem jākļūst atkal par netiklības atlīdzību!"
8 Tādēļ es sērošu un vaimanāšu, es staigāšu basām kājām un bez virsdrēbēm! Es vaimanāšu kā šakāļi un sērošos kā strausi!
9 Jo viņas gūtās vātis nav dziedināmas, tās sniedzas līdz Jūdai, līdz manas tautas vārtiem - līdz Jeruzālemei.
10 Nesludiniet par to Gātā, nelieciet atskanēt savām raudām Akojā; vārtieties pīšļos Bet-Leafrā!
11 Tev, Safīra, ar visu kaunu būs jāatstāj savs miteklis; Caānana paliks, un Bet-Haecelas sēras traucēs jūs tur apmesties.
12 Marota nespēs iepriecināt sevi par labumu zaudējumu, jo uzbrukušās briesmas nāca no Tā Kunga un ir aizsniegušās līdz Jeruzālemes vārtiem.
13 Tu, Lahiša, iejūdz savus skrējējus zirgus ratos un brauc projām, jo tu esi bijusi Ciānas meitai viņas ierosinātāja uz grēkiem un tevī sāka izraisīties Israēla pārkāpumi.
14 Tādēļ tev būs jādod atlaišanas dāvanas Morešetas Gātai, šķiroties no tās. Ar Ahsibas pilsētu Israēla ķēniņi pievilsies.
15 Es atvedīšu tev, Mareša, mantinieku, un Israēla godība atnāks līdz Adullāmas alai.
16 Nodzen sev matus un liec apgriezt sev bārdu savu maigo, bet negodā piedzīvoto bērnu dēļ, lai tavs pakausis kļūtu pliks kā noplūkts ērglis, jo tavi bērni ir aizvesti projām no tevis.
/Mihas 2:1-13/
1 Bēdas tiem, kas izgudro netaisnību pret citiem un lolo, izstiepušies savās guļasvietās, ļaunus nodomus un tos īsteno rīta gaismā, jo viņu rokās ir vara!
2 Viņi ar varu piesavinās laukus un atņem mājas, kas viņiem iepatīkas; tā viņi rīkojas varmācīgi pret ikvienu nama īpašnieku un pret viņa mantoto īpašumu.
3 Tāpēc Tas Kungs saka tā: "Redzi, Man ir nodomā pret šo cilti kas ļauns, un tāpēc jūs neizglābsit no tā savus kaklus un nestaigāsit apkārt tik lepni, jo pārdzīvojamais laiks ir baigs laiks!"
4 Tai pašā dienā par jums dziedās joku dziesmu, un pēc tam tūliņ atskanēs raudu mjdziesma: "Ir beigas! Mēs esam pilnīgi izpostīti! Manas tautas mantojumu Viņš nodos svešās rokās, ak, kā man Viņš to atņem! Mūsu tīrumi nodoti atkritējiem!"
5 Tiešām, jums nebūs neviena, kas jums iemērītu daļu Tā Kunga draudzē.
6 "Neaizraujieties un nesludiniet!" tā viņi sludina, jo tādas lietas jau nesludina; mēs tādēļ tomēr nenokļūsim kaunā!
7 Vai nolādēts ir Jēkaba nams? Vai tev šķiet, ka Tas Kungs ir tik straujš Savās dusmās? Vai Tā Kunga Gars ir par ierobežotu, vai tas, kas noticis, ir tiešām Dieva darbi? - Vai Viņa vārdi nav patīkami tiem, kas bez vainas staigā?
8 Bet jūs - tie, kas pret manu tautu esat uzstājušies kā ienaidnieki! No apmetņiem jūs noplēšat grezno uzšuvi, jūs nolaupāt mierīgiem garāmgājējiem tiklab svārkus, kā apmetni, kā to nereti dara tie, kas atgriežas no kara.
9 Manas tautas sievas jūs ar varu izstumjat no viņu patīkamajiem namiem, un viņu mazajiem bērniem jūs atraujat manas godības rotu uz mūžīgiem laikiem.
10 Tādēļ celieties un dodieties ceļā! Jo šī zeme nav jums paliekama vieta, tādēļ ka tā nešķīsta, tā ved postā, un par savu nešķīstību tā tiks postīt izpostīta.
11 Ja kāds nāktu, kas grozās pēc vēja, un jums sludinātu viltu un melus un stāstītu, kā viņiem jādzer un jādzīro, tad tas būtu šai tautai piemērotais sludinātājs.
12 Tiešām gan, Es sapulcinādams sapulcināšu tevi, Jēkab, un arī pāri palikušos Israēlā Es savedīšu kopā; kā avis Es viņus novietošu vienkopus stiprā kūtī un kā ganāmo pulku aplokos, lai visas malas būtu pilnas cilvēku trokšņa.
13 Viņu priekšā ies šķēršļu salauzējs. Viņi izlauzīsies un izies pa vārtiem; viņu ķēniņš ies viņiem pa priekšu; un Tas Kungs būs viņu vadonis.
/Mihas 3:1-12/
1 Un es sacīju: "Uzklausiet taču jūs, Jēkaba nama galvenie, un jūs, Israēla nama vadoņi! Vai jums neklātos tiesu un taisnību zināt?
2 Bet jūs ienīstat labo un mīlat ļauno; jūs dīrājat viņiem ādu nost no miesas un plēšat nost miesu no viņu kauliem,
3 un aprijat manas tautas miesu, un, kad jūs viņas ādu būsit novilkuši no miesas, jūs salauzīsit arī viņas kaulus, sadalīsit viņu gabalos, liekot tos kā cepeti podā un vārot kā gaļu katlā."
4 Tādēļ, kad jūs, kaut arī skaļi kliegdami, piesauksit To Kungu, Viņš jūs neuzklausīs, bet aizsegs Savu vaigu jūsu priekšā, kā jūs to ar savu ļauno rīcību esat izpelnījušies.
5 Tā saka Tas Kungs par praviešiem, kas maldina manu tautu: tie sludina mieru, kad tiem ir ko ēst, bet tur, kur viņiem neko nedod mutē, pret tiem viņi izsludina karu.
6 Tādēļ lai klājas neziņas nakts pār jums bez kādas paredzēšanas, un lai pār jums mīt tumsa bez kādas nākamo lietu izmaņas; lai saule noriet pār šiem praviešiem, un lai pār viņiem aptumšojas diena.
7 Tad redzētāji stāvēs nokaunējušies un zīlnieki, cerībās vīlušies, nosarks, un visi viņi paslēpsies savās bārdās, tādēļ ka Dievs neatbild.
8 Bet es esmu Tā Kunga spēka un Gara pilns, pilns tiesas un varonīga stipruma, lai pasludinātu Jēkabam viņa uzticības laušanu un Israēlam viņa grēkus.
9 Tādēļ uzklausiet jūs, Jēkaba nama galvenie, un jūs, Israēla nama vadoņi, jūs, kas nicināt taisnību un visu, kas taisns, apgriežat otrādi,
10 jūs, kas ceļat Ciānu ar asinsizliešanu un Jeruzālemi ar netaisnību!
11 Tās priekšnieki spriež tiesu par samaksu, tās priesteri māca tieslietas par atlīdzību, tās pravieši tulko likteni par naudu un turklāt paļaujas uz To Kungu un saka: "Vai tad Tas Kungs nav mūsu vidū? Mums ļaunums neuzies!"
12 Tāpēc tieši jūsu dēļ Ciānu uzars kā tīrumu un Jeruzālemi pārvērtīs par drupu kaudzi, un šī nama kalns kļūs par mežainu augstieni!
/Mihas 4:1-14/
1 Bet visu dienu galā kalns, uz kura atrodas Tā Kunga nams, stāvēs jo stipri, būdams augstāks nekā visi citi kalni, paceldamies augstu pāri visiem pakalniem, un visas tautas steigsies pie tā.
2 To starpā būs arī daudzas citas tautas, tās ies un sacīs: "Nāciet, lai steidzamies aug-šup Tā Kunga kalnā un ejam Jēkaba Dieva namā, lai Viņš mums māca Savus ceļus, ka lai mēs staigājam Viņa tekas!" - Jo no Ciānas izies bauslība un Tā Kunga vārds no Jeruzālemes.
3 Viņš spriedīs tiesu daudzu lielu tautu starpā un izšķirs strīdus lietas stiprām tautām pat tālās zemēs. Tās pārkals zobenus lemešos un savu šķēpu galus par vīna dārznieku nažiem. Neviena tauta nepacels zobenu pret otru un nemācīsies vairs karot.
4 Bet tie ikviens sēdēs un dzīvos bez bailēm zem sava vīna un vīģes koka, jo nebūs neviena, kas tiem iedvestu bailes, jo to ir noteikusi Tā Kunga Cebaota mute.
5 Jo ikviena tauta staigā sava dieva vārdā, bet mēs lai staigājam Tā Kunga, mūsu Dieva, Vārdā mūžīgi mūžam!
6 "Tai pašā dienā," saka Tas Kungs, "Es sapulcināšu klibos un savākšu kopā tos, kas bijuši izkaisīti un trimdā, kā arī tos, kam Es esmu uzsūtījis kādu ļaunumu,
7 un Es darīšu klibos par atlikumu un tālu aizdzītos par varenu tautu, un Tas Kungs būs viņu ķēniņš Ciānas kalnā no šā laika un mūžīgi."
8 Un tu, ganāmo pulku sargu torni, tu, Ciānas meitas nocietinātais uzkalns, pie tevis nonāks un tevī ieies agrākā pirmatnējā valsts vara, Jeruzālemes meitas ķēniņvalsts.
9 Kāpēc tad tu tagad kliedz tik skaļi? Vai tev nav ķēniņa? Jeb vai tavi padomdevēji ir aizgājuši bojā, ka tevi tā pēkšņi ir sagrābušas sāpes kā dzemdētāju sievu grūtā stundā?
10 Lokies šais sāpēs, paciet tās un vaidi, Ciānas meita, kā dzemdētāja sieva! Jo tev tagad jādodas prom no pilsētas, tev jādzīvo laukā un jānonāk līdz Bābelei, bet tur tu atradīsi glābiņu, tur Tas Kungs tevi atpestīs no tavu ienaidnieku rokas!
11 Bet pašlaik pret tevi pulcējušās daudzas svešas tautas un apspriežas savā starpā: lai viņa tiek sagānīta, ka mēs ar prieku noraugāmies Ciānā!
12 Bet viņi nezina Tā Kunga apslēptos nodomus un neizprot to, kas Viņam padomā, jo Viņš viņus savācis kā kūlīšus uz kuļamā klona.
13 Tādēļ celies, Ciānas meita, un sāc kult! Es tevi apveltīšu ar dzelzs ragiem un vara nagiem, un tu sakulsi smalkās drumstalās daudzas tautas un šo tautu salaupīto veltīsi pateicībā Tam Kungam; arī visu viņu mantību tu novēlēsi visas pasaules Kungam.
14 Bet tagad, karotāja, bruņojies! Mēs esam ielenkti, un ar rīksti viņi sitīs pa vaigu Israēla tiesnesi.