Psalmi /31:10-18/
Jaunā Derība /Mk. 14:17-42/
Vecā Derība /3.Moz.17:1-18:30/
PSALMI
/31:10-18/
10 Apžēlojies par mani, mans Kungs, jo mani māc bailes un no bēdām manas acis zaudē savu spožumu; mana dvēsele ir apbēdināta, un mana miesa ir sagurusi.
11 Jā, skumjās paiet mana dzīve, un mani gadi aizrit vienās nopūtās. Aiz bēdām manas paša vainas dēļ sabrūk mans spēks un mani kauli izģinst.
12 Aiz ienaidnieku lielā pulka es esmu kļuvis par apkaunojumu, par biedēkli saviem kaimiņiem. Mani paziņas trūkstas, un, kas mani uz ielas satiek, bēg no manis.
13 Es esmu zustin zudis ļaužu piemiņai - kā mironis, es esmu kļuvis kā sadauzīts trauks.
14 Es dzirdu, kā daudzi mani nievā:"Izbailes visapkārt!" Kad tie kopā sarunājas pret mani, viņi tīko ņemt man manu dzīvību.
15 Bet es paļaujos uz Tevi, ak, Kungs, es saku:"Tu esi mans Dievs."
16 Tavā rokā stāv mani likteņi - izglāb mani no manu ienaidnieku un vajātāju rokas!
17 Liec spīdēt Savam vaigam pār Savu kalpu, palīdzi man pēc Savas žēlastības!
18 Kungs, neliec man palikt kaunā, neļauj man piedzīvot vilšanos, jo es Tevi piesaucu. Lai kaunā paliek bezdievīgie, lai viņi apklust un aiziet pazemē!
JAUNĀ DERĪBA
/Mk. 14:17-42/
17 Un, kad vakars metās, Viņš nāca ar tiem divpadsmit.
18 Un, tiem pie galda sēžot un ēdot, Jēzus sacīja: "Patiesi Es jums saku: viens no jums, kas ar Mani ēd, Mani nodos."
19 Un tie sāka skumt, un cits pēc cita Viņam sacīja: "Taču ne es?"
20 Bet Viņš tiem sacīja: "Viens no tiem divpadsmit, kas ar Mani mērc bļodā.
21 Cilvēka Dēls gan aiziet tā, kā par Viņu ir rakstīts. Bet vai tam cilvēkam, kas Cilvēka Dēlu nodod! Šim cilvēkam būtu labāk, ka tas nemaz nebūtu dzimis."
22 Un, tiem ēdot, Jēzus ņēma maizi, svētīja to, pārlauza un tiem to deva un sacīja: "Ņemiet, tā ir Mana miesa."
23 Un Viņš ņēma biķeri, pateicās un tiem to deva. Un tie visi dzēra no tā.
24 Un Viņš tiem sacīja: "Šīs ir Manas derības asinis, kas par daudziem top izlietas.
25 Patiesi Es jums saku, ka Es vairs nedzeršu no vīnakoka augļiem līdz tai dienai, kad Es to no jauna dzeršu Dieva valstībā."
26 Un, pateicības dziesmu dziedājuši, tie izgāja uz Eļļas kalnu,
27 un Jēzus tiem saka: "Jūs visi apgrēcināsities, jo stāv rakstīts: Es ganu sitīšu, un avis taps izklīdinātas.
28 Bet, kad Es celšos augšām, tad Es jūsu priekšā gribu noiet uz Galileju."
29 Bet Pēteris Viņam sacīja: "Un, ja visi apgrēcinātos, tomēr es ne."
30 Un Jēzus tam sacīja: "Patiesi Es tev saku: šodien, šinī naktī, pirms gailis otrreiz dziedās, tu Mani trīskārt aizliegsi."
31 Bet tas runāja vēl daudz vairāk: "Jebšu man būtu līdz ar Tevi jāmirst, taču es Tevi nekad neaizliegšu." Un tāpat arī visi sacīja.
32 Un tie nāca uz kādu vietu, kurai vārds Ģetzemane, un Viņš Saviem mācekļiem saka: "Palieciet šeit, kamēr Es Dievu lūgšu."
33 Un Viņš paņēma līdzi Pēteri, Jēkabu un Jāni un iesāka baiļoties un trīcēt,
34 un tiem saka: "Mana dvēsele ir noskumusi līdz nāvei. Palieciet šeit un esiet nomodā."
35 Un, nedaudz pagājis, Viņš krita pie zemes un lūdza, ja tas varētu būt, lai tā stunda Viņam aizietu garām.
36 Un Viņš sacīja: "Aba, Tēvs! Tu spēj visu. Ņem šo biķeri no Manis! Tomēr ne ko Es gribu, bet ko Tu gribi."
37 Un Viņš nāk un atrod tos guļam un saka Pēterim: "Sīmani, tu guli? Vai tu nevienu stundu nespēj būt nomodā?
38 Esiet nomodā un lūdziet Dievu, ka neiekrītat kārdināšanā. Gars gan ir labprātīgs, bet miesa ir vāja."
39 Un Viņš, atkal nogājis, Dievu lūdza, sacīdams tos pašus vārdus.
40 Un Viņš griezās atpakaļ un atrada tos atkal guļam, jo viņu acis bija miega pilnas, un tie nezināja, ko Viņam atbildēt.
41 Un Viņš nāk trešo reizi un tiem saka: "Jūs vēl guļat un dusat! Jau diezgan; tā stunda ir nākusi! Redzi, Cilvēka Dēls top nodots grēcinieku rokās.
42 Celieties, ejam; redzi, kas Mani nodod, tas ir klāt."
VECĀ DERĪBA
/3.Moz. 17:1-16/
1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
2 "Saki Āronam un viņa dēliem un visiem Israēla bērniem un runā uz tiem: šis ir tas vārds, ko Tas Kungs ir pavēlējis, teikdams:
3 ikvienu vīru no Israēla nama, kas nometnē ir nokāvis vērsi vai jēru, vai kazu vai arī ko nokāvis ārpus nometnes
4 un nav to ienesis Saiešanas telts durvīs, lai to kā dāvinājuma upuri pienestu Tam Kungam Tā Kunga mājokļa priekšā, tādam vīram asinis taps pieskaitītas, it kā viņš būtu asinis izlējis; tāpēc tam vīram būs tapt iznīcinātam no savas tautas vidus.
5 Lai Israēla bērni pienes savus kaujamos upurus, ko tie uz lauka grib upurēt, tos lai viņi pienes Tam Kungam Saiešanas telts durvīs, atnesot tos priesterim, lai viņš tos kā savus pateicības upurus upurē Tam Kungam.
6 Un priesterim jāslaka asinis uz Tā Kunga altāra pie Saiešanas telts durvīm, tad viņam jāsadedzina tauki kā kvēpināmais upuris Tam Kungam par patīkamu smaržu.
7 Un viņiem nebūs vairs upurēt kaujamos upurus ļauniem gariem, kuriem viņi dzenas netikli pakaļ; tas lai ir viņiem par mūžīgu likumu uz viņu cilšu ciltīm.
8 Saki viņiem: ikvienam vīram no Israēla nama un ikvienam svešiniekam, kas mīt jūsu vidū, kad tas grib upurēt dedzināmo vai kaujamo upuri
9 un to nenonesīs pie Saiešanas telts durvīm, lai to sakārtotu kā upuri Tam Kungam, būs tapt izdeldētam no savas tautas.
10 Un ikviens vīrs no Israēla nama un no svešiniekiem, kas mīt jūsu vidū un kas ēd kaut kādas asinis, pret tādu cilvēku Es celšu Savu vaigu, un to Es izdeldēšu no viņa tautas vidus.
11 Jo miesas dvēsele mīt asinīs, tādēļ Es tās jums esmu devis uz altāra, lai jūsu dvēseles tiek salīdzinātas, jo asinis salīdzina dvēseli.
12 Tādēļ Es esmu Israēla bērniem sacījis: neviens jūsu vidū nedrīkst ēst asinis! Arī svešinieks, kas mīt jūsu vidū, nedrīkst ēst asinis!
13 Un ikkatram no Israēla bērniem un no svešiniekiem, kas mīt jūsu vidū un medī kādu meža zvēru vai putnu, ko var ēst, tam būs viņa asinis izliet un apraust ar zemi.
14 Jo tā ir ar ikvienas miesas dvēseli - viņas asinis ir viņas dvēsele, tāpēc Es arī esmu sacījis Israēla bērniem: jebkuras dzīvas būtnes asinis ir aizliegts ēst, jo ikvienas miesas dvēsele ir viņas asinīs; ikviens, kas tās ēd, tiks iznīcināts.
15 Un ikviens cilvēks, vai tas ir iedzimtais, vai svešinieks, kas ēd maitu vai saplosītu dzīvnieku, tas lai mazgā savas drēbes un arī lai pats mazgājas ūdenī, un lai ir nešķīsts līdz vakaram, pēc tam viņš atkal top šķīsts.
16 Bet, ja viņš nemazgā savas drēbes un pats nemazgājas, tad lai viņš pats nes savu vainu."
/3.Moz. 18:1-30/
1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams:
2 "Runā uz Israēla bērniem un saki viņiem: Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs!
3 Pēc Ēģiptes zemes paražām, kur jūs arī esat mājojuši, jūs nedrīkstat darīt savus darbus; un arī pēc Kānaāna zemes parauga, kur Es jūs vedīšu, jūs nedrīkstat darīt, un viņu nolikumiem nesekojiet.
4 Manas taisnās tiesas dariet un sargājiet Manus likumus, ka jūs pēc tiem staigājat, - Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs!
5 Sargājiet Manus likumus un Manas taisnās tiesas; ikviens cilvēks, kas to darīs, tas to dēļ dzīvos,- Es esmu Tas Kungs!
6 Nevienam nebūs pieiet pie sava asinsrada un atsegt kaunumu,- Es esmu Tas Kungs!
7 Sava tēva un savas mātes kaunumu tev nebūs atsegt; tā ir tava māte, viņas kaunums lai netiek atsegts.
8 Sava tēva sievas kaunumu tev nebūs atsegt; tas ir tava tēva kaunums.
9 Savas māsas kaunumu, kas ir tava tēva vai tavas mātes meita, tev nebūs atsegt, vienalga, vai tā būtu mājā vai ārā dzimusi.
10 Sava dēla meitas vai savas meitas meitas kaunumu tev nebūs atsegt, jo tas ir tavs kaunums.
11 Sava tēva sievas meitas kaunumu tev nebūs atsegt, jo tā ir tava tēva bērns, tava māsa.
12 Sava tēva māsas kaunumu tev nebūs atsegt, jo tā ir tava tēva asinsradiniece.
13 Savas mātes māsas kaunumu tev nebūs atsegt, jo viņa ir tavas mātes asinsradiniece.
14 Sava tēva brāļa kaunumu tev nebūs atsegt, viņa sievai netuvojies, jo viņš ir tavs tēvocis.
15 Savas vedeklas kaunumu tev nebūs atsegt, jo viņa ir tava dēla sieva, viņas kaunums lai netiek atsegts.
16 Sava brāļa sievas kaunumu tev nebūs atsegt, jo tas ir tava brāļa kaunums.
17 Kādas sievas un viņas meitas kaunumu tev nebūs atsegt; ja tā būtu viņas dēla meita vai viņas meitas meita, tev nebūs ņemt to ar nolūku atsegt tās kaunumu, jo viņas ir tuvākās asinsradinieces; un tā ir negantība.
18 Tev arī nebūs ņemt pie savas sievas klāt viņas māsu, lai atsegtu viņas kaunumu, lai darītu sievu greizsirdīgu, viņai pašai vēl dzīvai esot.
19 Tev arī nebūs aizskart sievu viņas mēnešziedu laikā, kamēr viņa ir nešķīsta, tev nebūs viņai tuvoties, lai atsegtu tās kaunumu.
20 Tev arī nebūs pie sava tuvāka sievas gulēt ar nolūku, lai tā apaugļotos, tā ar to apgānīdamies.
21 Un no saviem pēcnācējiem tev ir aizliegts dot kādu, lai to vestu cauri ugunij Moloham, ka tu sava Dieva Vārdu nepulgo,- Es esmu Tas Kungs!
22 Ar vīru tev nebūs gulēt kopā, kā kopā guļ ar sievu; tā ir negantība.
23 Un nekādi dzimuma sakari tev nav atļauti ar lopiem, ka tu ar tiem neapgānies; arī sievai ir aizliegts nostāties, lai tiktu apieta no dzīvnieka; tā ir kauna pilna apgānīšanās.
24 Neapgānieties ar to visu, jo ar to ir apgānījušās tās tautas, ko Es izdzīšu jums pa priekšu.
25 Arī zeme ir apgānījusies, un Es pie tās piemeklēšu viņu pārkāpumus, tā ka zeme izspļaus savus iedzīvotājus.
26 Bet jums būs pasargāt Manus likumus un Manas taisnās tiesas, un nekā nedariet no visām šīm negantībām, ne iedzimtais, nedz svešinieks, kas mīt jūsu vidū.
27 Jo visas šīs negantības ir darījuši šīs zemes ļaudis, kas pirms jums bijuši, tāpēc zeme ir apgānīta.
28 Ka šī zeme jūs neizspļauj, kad jūs to padarāt nešķīstu, tāpat kā tā ir izspļāvusi tautas, kas pirms jums bija.
29 Jo ikviens, kas kādu no šīm negantībām darīs, arī tās dvēseles, kas to darījušas,- tās lai tiek izdeldētas no savas tautas vidus.
30 Tāpēc sargājiet Manus norādījumus, ka jūs nedarāt pēc negantības ieražām, ko tie pirms jums ir darījuši, neapgānieties,- Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs!"