CERĪBA
Cilvēks, kurā ir cerība, nedzīvo bažās par to, kā viņa vēlmes tiks izpildītas. Tāpat arī viņa lūgšana nav vērsta uz dāvanu pašu, bet gan uz dāvinātāju. Pat ja pašā lūgšanā ir daudz vēlmju, galu galā tas nav jautājums par to, vai šīs vēlmes tiks piepildītas, bet gan par neierobežotas ticības paušanu visu labo lietu devējam. Cerības lūgšanā ir būtiski neprasīt nekādas garantijas, nosacījumus vai pierādījumus, izņemot to, ka sagaidi visu no otra bez saistībām. Cerība nozīmē atvērtību tam, ka tu gaidi uz citiem, kamēr viņu mīlestības solījumi piepildās, lai gan tu nekad nezini, kad un kā tas notiks.
Dievs, jo skaidrāk gribēdams parādīt apsolījuma mantiniekiem savas gribas nemainīgumu, saistīja sevi ar zvērestu, lai šajās divās nemainīgajās lietās, kurās ir neiespējami, ka Dievs melotu, – mums būtu spēcīgs iepriecinājums, ka mēs, kas esam atraduši patvērumu pie viņa, mums doto cerību noturētu. Tā mums ir stiprs un drošs dvēseles enkurs, kas sniedzas dziļi iekšā aiz priekškara, kur Jēzus par mums iegāja pirmais, uz mūžiem tapdams par augsto priesteri pēc Melhisedeka kārtas.
/Ebrejiem 6:17-20/
LŪGŠANA
Labais Gans, palīdzi man dzirdēt Tavu apstiprinošo balsi, kad esmu pazudis un bezcerībā. Ļauj man atrast mieru un drošību Tavā klātbūtnē. Arī tad, ja esmu baiļu un sevis žēlošanas pārņemts vai pat vēlos aizbēgt no Tevis, lūdzu, nekad nepadodies mani noturēt. Āmen.
GAVĒŅA RĪCĪBA
Izveido lūgšanas vietu savā mājoklī. Izrotā to ar kristīga satura attēliem, noliec grāmatas un ieslēdz mūziku, kas aicina uz lūgšanām un pārdomām. Šo vietu izmanto šodien un, cik bieži vien iespējams, nākotnē.
Psalmi /31:1-9/
Jaunā Derība /Mk. 13:32-14:16/
Vecā Derība /3.Moz.15:1-16:34/
