JĒZUS DZIEDĒ MŪSU SĀPES
Kā mēs tiekam dziedināti no mūsu sāpīgajām atmiņām? Mēs tiekam dziedināti, pirmkārt, ļaujot tām būt pieejamām, izvedot tās no aizmirstības stūra un atceroties tās kā daļu no mūsu dzīvesstāstiem. Tas, kas ir aizmirsts, nav pieejams, un tas, kas nav pieejams, nevar tikt dziedināts…
Izceļot mūsu sāpīgās aizmirstās atmiņas no egocentriskās, individuālistiskās, privātās sfēras, Jēzus Kristus dziedē mūsu sāpes. Viņš tās savieno ar visas cilvēces sāpēm, sāpēm, ko Viņš uzņēmās uz Saviem pleciem un pārveidoja. Tātad dziedināšana galvenokārt nenozīmē to, ka sāpes tiek paņemtas prom, bet gan atklāsmi, ka mūsu sāpes ir daļa no lielām sāpēm, ka mūsu bēdas ir daļa no lielām bēdām, ka mūsu pieredze ir daļa no lielās pieredzes, ko izdzīvoja tas, kurš teica: "Vai Kristum tā nevajadzēja ciest un ieiet savā godībā?" (Lūkas evaņģēlijs 24:26)
SVĒTIE RAKSTI
Un, redzi, divi no tiem tajā pašā dienā devās ceļā uz Emmausu – ciemu, kas atradās sešdesmit stadiju attālumā no Jeruzālemes. Viņi pārrunāja visu, kas bija noticis. Un, viņiem runājot un spriežot, pats Jēzus pienāca un gāja kopā ar viņiem. Bet to acīm nebija ļauts viņu pazīt! Un viņš tiem sacīja: “Par ko jūs te iedami spriežat savā starpā?” Viņi noskumuši apstājās, un viens no viņiem, vārdā Kleops, atbildēja: “Tu esi vienīgais, kas, Jeruzālemē būdams, nezini, kas šajās dienās tur noticis.” Viņš jautāja: “Kas tad?” Un tie viņam sacīja: “Tas, kas notika ar Jēzu, Nācarieti, vīru, kas bija pravietis, varens darbos un vārdos Dieva un visu ļaužu priekšā, kā virspriesteri un mūsu vadoņi viņu nodeva, lai notiesātu uz nāvi, un kā viņu piesita krustā. Bet mēs cerējām, ka viņš ir tas, kas izglābs Israēlu; un nu jau ir trešā diena, kopš tas viss noticis. Mūs pārsteidza arī dažas sievietes no mūsu vidus, kas rīta agrumā bija aizgājušas pie kapa un neatrada viņa miesas. Viņas pārnāca un stāstīja mums, ka redzējušas eņģeļu parādību, un tie sacījuši, ka viņš ir dzīvs. Tad daži no mūsējiem aizgāja pie kapa un atrada visu tā, kā sievietes bija sacījušas, bet viņu pašu tie neredzēja.” Un viņš tiem sacīja: “Ak, jūs nesaprātīgie un sirdī kūtrie ticēt visam, ko runājuši pravieši! Vai Kristum tā nevajadzēja ciest un ieiet savā godībā?” Un, iesākdams no Mozus un visiem praviešiem, viņš tiem izskaidroja, kas visos Rakstos sacīts par viņu.
(Lūkas evaņģēlijs 24:13-27)
LŪGŠANA
Kungs, es esmu salauzts, un manī ir sāpes. Dzīve daudz ko manī ir izārdījusi, bet es zinu, ka Tu to vari atkal salikt kopā. Lai arī šķiet, ka nekas vairs nav labojams, es skatos uz Tevi. Palīdzi man. Sašuj manas sirds saplēstās lappuses atkal kopā ar Savu mīlestību. Es visas savas sāpes pienesu Tava krusta pakājē un lūdzu - dziedini tās un palīdzi, ka varu šīs pieredzes pieņemt kā daļu no sevis. Es izvēlos Tev uzticēties, pat ja nesaprotu, kāpēc šīs lietas ar mani notikušas. Es zinu, ka Tu esi labs un mani iznesīsi šīm sāpēm cauri, darot mani stiprāku. Es vēlos iet uz priekšu kopā ar Tevi un spēt atskatīties uz to, kas bijis, bez sāpēm. Apklāj mani Savā žēlastībā.
DIENAS UZDEVUMS
Vai, atklāti paraugoties savā sirdī, redzi kādas sāpīgas atmiņas, kuras esi mēģinājis aizmirst? Šodien nāc Dieva klātbūtnē, pieraksti vai lūgšanā izstāsti Viņam šīs atmiņas un lūdz Jēzu, lai Viņš dziedina tavu sirdi.