"Mīlestības ceļā" 189. diena

DIEVS MĪL MŪS NO MŪŽĪBAS UZ MŪŽĪBU

Es allaž esmu apzinājies savu laika limitu. Agrāk bieži sev jautāju - vai spēšu nodzīvot vēl divtik. Kad man bija trīsdesmit, nešaubījos, ka mierīgi varu šo skaitli dubultot. Kad sasniedzu četrdesmit, padomāju - varbūt esmu dzīves pusceļā. Šodien to sev vairs nevaru teikt, un tagad mans jautājums skan citādi: “Kā plānoju izmantot tos nedaudzos gadus, kas man vēl atlikuši?“ Visas bažas par sev atvēlēto laiku nāk no mūsu zemes cilvēka un balstās pieņēmumā, ka dzīvojam tikai hronoloģiski. Bet, raugoties no Dieva perspektīvas, mūsu laiks ir ierakstīts mūžīgā Dieva apskāvienos. No augšienes skatoties, mūsu laiks uz zemes nav tikai chronos, tas ir arī kairos  -  vēl viens laika apzīmējums grieķu valodā, un tas sniedz mums iespēju pieprasīt to mīlestību, ko Dievs mums piedāvā no mūžības uz mūžību. 

SVĒTIE RAKSTI

Māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka mēs gudru sirdi dabūjam.

(Psalms 90:12)

LŪGŠANA

Kungs, Tu esi dzīvības avots, kas izplūst no pašiem sirds dziļumiem. Tu esi svaidījis mani ar uzdevumu sniegt cerību tiem, kas bezcerībā, un atbrīvot tos, kas nebrīvē. Lai arī nezinu, kā palīdzēt katram, ko satieku savā ceļā, Tu zini. Es pielūgšu Tavu Svēto Garu un gaidīšu, līdz atbildēsi. Tu mācīsi man, ko darīt un ko teikt. Es nenovērsīšos no citu sāpēm un vajadzībām.

Tu mani esi svētījis tik bagātīgi, ka tagad es vēlos būt par dzīvu Tavas mīlestības un žēlastības liecinieku citiem. Es vēlos nesavtīgi dot citiem to, ko pats esmu saņēmis bez maksas. Māci mani būt līdzās citiem nemanāmi, sniedzot palīdzīgu roku vai vienkārši uzklausot. Vadi mani tā, lai mana rīcība ir laipnības un patiesības pilna.

DIENAS UZDEVUMS

Ja gadās būt pie jūras, paņem saujā smiltis un ļauj tām plūst caur pirkstiem. Vai šī darbība liek tev domāt par laiku, kas tev atvēlēts? Padalies ar savām domām ar kādu tuvu cilvēku!