PAT TAD, JA VĒL ATRODIES CEĻĀ, TU ESI MĀJĀS
Kad Dievs ir kļuvis par mūsu ganu, mūsu patvērumu, mūsu cietoksni (stipro pili), tad mēs varam vērsties pie Viņa arī tad, ja apkārt viss brūk, un justies mājās pat tad, kad esam ceļā. Kad Dievs mājo mūsos, mēs varam uzsākt bezvārdu dialogu ar Viņu, gaidot to dienu, kad tiksim vesti uz namu, kur Viņš mums ir sataisījis vietu (Jņ. 14:2). Tad mēs varam gaidīt, līdz ieradīsimies galamērķī, un lūgt, līdz saņemsim. Tad mēs patiešām varam mierināt viens otru ar vārdiem, ko teicis apustulis Pāvils:
“Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.“ (Fil. 4:6–7)
SVĒTIE RAKSTI
Beidzot vēl, brāļi, kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet!
Un, ko jūs esat mācījušies un saņēmuši un dzirdējuši un redzējuši pie manis, to darait. Un miera Dievs būs ar jums. (Fil. 4:8–9)
LŪGŠANA
Tu esi mans mierinājums. No abstrakta haosa Tu uzcēli pamatu, uz kura varu dejot. Tavs tuvums pārpludina manu dvēseli ar mieru, kas apklusina katras bailes. Kad izvēlos nenovērst prātu no Tevis, manas domas ir fokusētas un skaidras. Visur, kur paveras skatiens, es redzu Tavu mīlestību un maigas rūpes.
Kad kārdinājums vēlas ieskaut mani ar ļaunumu, es atceros Tevi – manu spēku, manu cerību – To, ar kuru man pietiek. Tava žēlastība viegli var tikt pazaudēta. Es nevēlos, lai jebkas man aizšķērsotu ceļu pie skaidrības, ko esmu atradis Tevī. Atklāj man savu godības ceļu, lai man nekad nebūtu jānomaldās.
Tu esi miers, ko atrodu katrā mirklī, manas dvēseles rāmums. Pat pamostoties nakts vidū, es jūtu Tavu tuvumu. Atdari manas acis, lai varu daudz skaidrāk Tevi saskatīt. Atbrīvo mani vēl vairāk, lai varu dziļāk dzīvot tai klusuma vietā, kur katra doma ved pie Tevis, kur prieka pilna uzticēšanās atraisa manu dvēseli.
DIENAS UZDEVUMS
Uzraksti un piestiprini redzamā vietā Rakstu vietu Fil. 4:6–7 kā atgādinājumu pašam brīžos, kad šķiet, ka pasaule tūlīt sabruks. Otru tādu sagatavo un uzdāvini kādam draugam, kam patīk zūdīties.