"Mīlestības ceļā" 191. diena

MŪŽĪBA UN TAGADNE

Dzīves notikumi, pat visbiedējošākie, tādi kā karš, bads un plūdi, vardarbība un slepkavības nav neatgriezenisks gals. Katrs brīdis ir kā sēkla, kas nes sevī iespēju kļūt par sākumu pārmaiņām. Mums vairs nav jābēg no notiekošā mirkļa, lai meklētu vietu, kur notiek īstā dzīve. Ja katru mirkli uzskatām par iespēju,  iegūstam patiesāku redzējumu par pasauli un par savu dzīvi attiecībā uz laiku un mūžību. Tas liek atbrīvoties no bezcerības un saskatīt dziļāku nozīmi kā dzīves priecīgajos, tā sāpīgajos mirkļos. Tajā brīdī mēs apzināmies, ka laiks kļūst caurspīdīgs. 

Tieši tāpēc kontemplatīvā dzīve nav dzīve, kas piedāvā dažus patīkamus brīžus starp neskaitāmiem sliktiem, bet tā ir dzīve, kas pārveido visu mūsu laiku par logu, caur kuru neredzamā pasaule kļūst redzama. 

SVĒTIE RAKSTI

Kungs, Tu mums esi bijis par patvērumu uz radu radiem. Pirms kalni radušies, pirms zeme un pasaule radīta, Tu esi no mūžības uz mūžību, ak, Dievs!

(Psalms 90:2)

LŪGŠANA

Kungs, ar Tevi man pietiek, lai es izietu cauri jebkurai dzīves situācijai. Tu uzklausi manu lūgšanu un pat tad, kad vārdi šķietami kavējas, Tu atbildi.  Kad eju caur grūtībām, Tu esi ar mani. Tu ietin mani savā mīlestībā kā vairogā un stiprini cīņas karstumā.  Ir tik jauki apzināties, ka Tu vienmēr esi gatavs uzklausīt. Tu esi lielisks klausītājs. Tava klātbūtne nodzēš sirdssāpes  un piepilda ar prieku. Kad jūtos nesaprasts vai man vajag Tavu padomu, Tu remdini atraidījuma dzeloņa radītās sāpes, piekļaujot mani cieši un čukstot gudrības vārdus. Pat visdziļākajā tumsā Tu radi gaismu. Tava klātbūtne sniedz apmierinājumu katrai manis daļiņai – garam, dvēselei un miesai. Tu skumjas spēj aizstāt ar prieku, un kopā mēs varam dejot pat vētrā. Tu esi manas sirds iepriecinājums. Paldies par to, kā rūpējies par mani! Ar Tevi man pietiek!

DIENAS UZDEVUMS

Ja neesi vēl iemācījies pārvērst dzīves ne tik labos notikumus ieguvumā, piesakies uz sarunu pie mācītāja vai kāda ticībā tuva cilvēka, kam uzticies. Varbūt kopā tas izdosies.