"Mīlestības ceļā" 212. diena

PRETENDĒ UZ SAVU MIERU

Es tiešām novēlu Tev dziļu iekšēju mieru. Es zinu, ka tas miers bieži vien mājo zem mūsu sirds satricinājumiem un trauksmēm un ne vienmēr šim mieram liekama vienādības zīme ar iekšēju harmoniju vai emocionālu mieru. Tas miers, kuru mums dod Dievs, bieži ir pāri mūsu domām un sajūtām. Mums jāuzticas, ka mums ir iespējams šāds miers, uz kuru pretendēt pat mūsu izmisuma vidū.

SVĒTIE RAKSTI

“Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu; ne kā pasaule dod, Es jums dodu. Jūsu sirdis lai neiztrūkstas un neizbīstas.”

(Jāņa evaņģēlijs 14:27)

LŪGŠANA

Nekas nespēj mani šķirt no Tavas mīlestības. Vienalga, kā es jūtos, zinu, ka Tu esi ar mani. Es esmu uz mūžu ievīstīts Tavā patvērumā. Tu mani stiprini ar savu prieku, kamēr slēpjos pie Tevis.

Vienīgi Tu esi mana starojošā cerība. Kad pelēki mākoņi aptumšo manu skatu, Tu esi iemesls manām slavas dziesmām Tev. Slavēšana aizdedzina gaismas dzirksti, kas kļūst par neapslāpējamu uguni manī. Mazdūšībai vairs neatliek vietas.

Prieka pārpilnībā vai zaudējuma sāpēs - es zinu, kuram es ticu. Es drosmīgi nesīšu savu krustu un staigāšu ticībā, uzticoties tam, ko neredzu. Tevī esmu drosmīgs. Tavs tuvums liek man saukt ar svētu dedzību un ticēt tam, kam Tu mani esi radījis. Tava mīlestība uzvar manas šaubas un bailes. Es uzticēšos Tev. Tu esi mans miera Dievs!

DIENAS UZDEVUMS

Dziedi savam Kungam: “Kungam pateicos, sirds Viņā prieku rod! Kungam pateicos par visu, ko Viņš dod!”