VISS IR DIEVIŠĶAS GAISMAS KLĀTS
Dievs ir! Un visa manas būtības nozīme ir pilnībā atkarīga no šīs atziņas. Es pastāvīgi sev jautāju, vai es pilnībā ļauju šai patiesībai definēt manu dzīvi. Varbūt daļa no iemesliem, kas kavē mani pilnīgi pieņemt šo patiesību, ir tas, ka šī patiesība liek man atdot kontroli pār savu dzīvi un ļaut Dievam būt Dievam, manam Dievam, mana kaimiņa Dievam un visas radības Dievam. Bet es arī apzinos, ka tikmēr, kamēr es to nedarīšu, mana dzīve būs ilūzija un lielākā daļa manas enerģijas tiks izniekota, mēģinot nodrošināt, ka šī ilūzija turpina pastāvēt.
Vai tas viss nozīmē, ka manas domas, plāni, projekti un idejas vairs nav svarīgas? Tā ir secinājuši cilvēki, kas izmanto garīgo dzīvi, lai manipulētu ar citiem, un šāds secinājums diemžēl ir novedis pie maldīgiem uzskatiem par askētismu, paklausību, pakļaušanos Dieva gribai un noteiktām sevis aizliegšanas formām. Pārvērstais cilvēks nesaka, ka nekam vairs nav nozīmes, bet ka viss, kas ir, pastāv Dievā, un ka Viņš ir tā mītnes vieta, kurā mēs izprotam patieso lietu kārtību. Tā vietā, lai teiktu “Nekam vairs nav nozīmes, jo es zinu, ka Dievs ir”, pārvērstais cilvēks saka: “Viss nu ir Dievišķas Gaismas klāts, un tāpēc nekas vairs nevar būt nesvarīgs”.
SVĒTIE RAKSTI
Cik brīnišķa, Kungs, ir Tava žēlastība! Cilvēku bērni nāk pie Tevis un glābjas Tavu spārnu pavēnī! Viņi mielojas pie Tava nama labumiem, Tu viņus dzirdini no Sava prieka strauta. Jo pie Tevis ir dzīvības avots, un Tavā gaismā mēs redzam gaismu. (Psalmi 36:8–10)
LŪGŠANA
Kungs, paldies ka Tu ļauj man iet cauri grūtiem dzīves posmiem. Manā dzīvē bija laiks, kurā es nekad nebūtu domājis, ka kādreiz teikšu šos vārdus, bet tagad es atskatos un redzu, cik krāšņi patiesībā šie tumšie laiki ir bijuši. Manu dziļāko ciešanu vidū es iemācījos, cik tuva un taustāma var būt Tava klātbūtne. Tu izlej tik maigu mīlestību un mierinājumu, kad Tu man visvairāk esi vajadzīgs. Ja es nebūtu gājis šiem brīžiem cauri, meklējot Tevi tajos, es nebūtu iepazinis Tava mierinājuma skaistumu.
Kad visa mana pasaule grūst, Tu nāc kā mīlošs Tēvs un turi mani Savās rokās. Ar cerību čukstiem Tu vienmēr mani stiprini. Tu atgādini man Tavus apsolījumus un Tavu nesatricināmo patiesību. Tu aizsniedz manas visdziļākās sāpes un dziedini tās ar Savu mīlestību. Kaut arī man nepatīk ciešanu laiks, es esmu tik pateicīgs par daudzajām lietām, ko esmu iemācījies. Es slavēju Tevi par Tavu klātbūtni un par to, cik uzticami Tu parādi Savu mīlestību.
UZDEVUMS
Šodien uzvelc kādas pavisam īpašas “brilles” un pavadi šo dienu, tās nenoņemot. Kā psalmā teikts: “Vien Tavā gaismā mēs redzam gaismu”. Staigā šajā dienā, skatoties cauri Dieva gaismas prizmai. Kā Dievs redz tavu ceļu uz darbu? Kā Viņš uzlūko tavu kaimiņu, ko satiec kāpņutelpā? Kā Dievs lūkojas uz lēmumiem, kas tev dienas gaitā jāpieņem? Kas notiek ar tavu ikdienu, kad aplūko to Dieva gaismā?