2019.gadā Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca svinēja 150 gadu jubileju. Līdzās daudz un dažādiem notikumiem, ko bija iespēja piedzīvot, dažādām aktivitātēm, kurās iesaistīties, nolēmām plašāk iepazīt viens otru un ļaut par mums uzzināt citiem, veidojot intervijas un stāstus par draudzi "150 gadi 150 dienās". Viena no nedēļas dienām tika veltīta sadaļai "Cilvēkos", veidojot šos cilvēkstāstus, centāmies tiem caurvīt vienotu motīvu, kas iezīmē Ģertrūdes 150 gadu jubileju, ticību un mīlestību Jēzum, kalpošanu Dievam. Lasot šīs intervijas, jums būs iespēja uzzināt daudzu ģertrūdiešu atmiņas, ienākot baznīcā, kā un kad viņi šeit nokļuvuši. Tāpat ikviens no intervētajiem atklāja sev tuvu Svēto Rakstu vietu, pie kuras noteikti atgrieztos, atklāja, kurš ir mīļākais un īpašākais dievkalpojuma mirklis. Interviju noslēgumā katram bija iespēja teikt savu sveicienu Ģertrūdes skaistajā jubilejā.
Cik ilgi esi Ģertrūdē?
Šķiet, ka šis ir astotais gads, kad Ģertrūdi varu saukt par otrajām mājām :)
Kā Tu nonāci Ģertrūdē?
Mēdz teikt, ka Dievs cilvēkam vienu reizi dzīvē dod žēlastības laiku, lai atgrieztos, bet es tam nepiekrītu. Domāju, ka Dievs mums dod daudz šo iespēju. Viņš ir pacietīgs ar mums un gaida. Mana pirmā baznīca ir Cēsu Sv. Jāņa baznīca, kurā esmu kristīta un iesvētīta. Tad, vidusskolas laikā, uzsākot dzīvi Rīgā, aizmaldījos gan no baznīcas, gan Dieva. Kad nonācu punktā, kurā sapratu, ka visam ir jāmainās un bez Dieva es to nevaru, tad krustvecāki teica, lai eju uz Veco Ģertrūdi un satieku mācītāju Kristu. Viņi ir labi draugi ar mūsu mācītāju Kristu, par kuru es biju dzirdējusi tikai nostāstus, jo, kad es ienācu Cēsu draudzē, viņš ar Lindu un bērniem bija nesen devies kalpot uz Ameriku.
Kādas ir Tavas pirmās atmiņas par Ģertrūdes draudzi?
Manas pirmās atmiņas ir par pašu Ģertrūdes baznīcu. Lai arī jau kādus gadus biju dzīvojusi Rīgā, rītā, kad biju nolēmusi doties uz dievkalpojumu, vēl rakstīju krusttēvam īsziņu ar jautājumu, kur tā Vecā Ģertrūde atrodas. Atceros, ka mana pirmā asociācija, ienākot baznīcā, bija - svētki. Vēlāk jau atmiņas vairāk ir veidojušās no kopā piedzīvotā ar draudzē sastaptajiem cilvēkiem. Tās ir daudzas mīļas un foršas atmiņas, un tādas ar vien top vēl un vēl.
Kura ir Tava mīļākā vieta Ģertrūdē?
Mēs ar Oskaru sakām - mēs iepazināmies pagrabā, saderinājāmies tornī un pa vidu salaulājāmies, tāpēc man nav tādas vienas mīļākās vietas. Viss mūsu dievnams man ir mīļš un īpašs.
Kurš ir Tavs mīļākais/īpašākais brīdis dievkalpojuma laikā?
Tas ir brīdis, kad dziedam "Gods Dievam Augstībā". Īpaši, kad pie mums viesojas Iveta Romancāne, viņa dažās vietās TĀ iedzied, ka es tad vienmēr apklustu un klausos. Tāpat ļoti īpašs man ir brīdis, kad, esot pie altāra, varu pateikties Dievam par tikko saņemto miesu un asinīm. Vienmēr domāju, cik Dievs arvien ir labs - lai kāda būtu es un mani darbi. Viņš turpina mani Sevi man dot Vakarēdienā!
Svēto Rakstu vieta, pie kuras mēdz atgriezties?
"Jo Tas Kungs, tavs Dievs, ir pie tevis, tavs spēcīgais glābējs: Viņš priecāsies par tevi, būs pret tevi mīļš, tev piedos un skaļi izpaudīs Savu prieku par tevi." Cef 3:17
Kāds ir Tavs vēlējums mūsu draudzei 150 gadu jubilejā?
Es mūsu draudzi redzu kā atvērtu, draudzīgu un gatavu palīdzēt gan uz iekšu, gan āru. Novēlu mums šajās lietās pieaugt vēl vairak un nekad nepagurt darīt skaistas lietas Dievam par godu.
Ja būtu iespēja pasniegt Ģertrūdei materiālu vai garīgu dāvanu, kas tā būtu?
Skanēs ļoti bērnišķīgi, bet šad tad domāju, ja laimētu loterijā, tad nauda būtu jādala uz trīs baznīcām - Cēsu Sv. Jānim, Ģertrūdei un Bolderājai. Ceru, ka Dievs nav plānojis mūs vest vēl uz daudzām draudzēm, jo tad būtu jādala uz vēl vairāk! :) Gribētu, ka visus šos dievnamus varētu stiprināt un atjaunot.
