Ērģeļu vēsture Ģertrūdes baznīcā ir salīdzinoši maz pētīta. Cik zināms, ērģeles draudzei piederējušas jau 17. gadsimtā, kad 1656. gadā cara Alekseja Michaloviča karaspēks aplenca Rīgu. Ģertrūdes baznīca palika neskarta, bet tās ērģeles tika aizvestas. 1753. gadā jaunas ērģeles Ģertrūdes baznīcai uzbūvēja kurlais ērģeļu būvētājs Johans Heinrihs Joahims (Johann Heinrich Joachim, 1696–1762) no Šafštates Tīringē (Schafstädt, Thuringia), kurš šajā laikā darbojās Mītavā (Jelgava),  ērģeļu prospektu izstrādāja Rīgas galdnieku meistars K. G. Apelbaums. Savukārt 1869. gadā tikko uzbūvētajā Svētās Ģertrūdes draudzes dievnamā (šobrīd Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca, Ģertrūdes ielā 8) jaunu instrumentu būvēja Augusts Martins (1808–1892) no Dahvigas (Dachwig) Tīringē. Rīgā viņš darbojās jau no 1837. gada un šajā reģionā kopumā uzbūvēja 67 ērģeles baznīcās un 19 instrumentus skolās. Jaunās ērģeles tapušas laikā no 1867. līdz 1876. gadam un ir lielākais šī meistara darbs Latvijā (III/P/31).

​

1906.gadā, kad draudze izlēma paplašināties un uzbūvēja Jauno Svētās Ģertrūdes baznīcu Brīvības ielā 199, Martina instruments tika pārvietots uz šo jauno ēku. Savukārt nu jau „Vecajā” Svētās Ģertrūdes draudzes ēkā pēc ērģelnieka Oskara Šepska iniciatīvas par 8000 rubļiem tika iegādāts modernāks un reģistriem bagātāks instruments. Unikālās Sauer firmas ērģeles, kas būvētas 1906. gadā, ir lielākais slavenā vācu ērģeļbūvētāja V. Zauera (W. Sauer, 1831–1916) darbs Latvijā. No deviņiem Latvijas teritorijā uzstādītiem instrumentiem līdz šim saglabājušies seši izcilā meistara būvētie instrumenti – Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā, Rīgas Jēzus baznīcā, Piņķu Jāņa baznīcā, Velēnā, Kuldīgas Svētās Katrīnas baznīcā un Aizputē. Pirms 1962. gadā Rīgas Doma baznīca kļuva par koncertzāli, Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca bija viena no svarīgākajām ērģeļmūzikas koncertu vietām Rīgā. Vecās Ģertrūdes baznīcas ērģeles ir Oskara Šepska, Ādolfa Ābeles, Nikolaja Vanadziņa un citu Latvijas mūzikas dzīvei nozīmīgu personību darbības vieta. Uz šīm ērģelēm notika Lūcijas Garūtas kantātes „Dievs, Tava zeme deg” pirmatskaņojums 1944. gada 15. martā. Zauera ērģeles ir būtiska Latvijas kultūras sastāvdaļa – 2013. un 2014. gadā tās skanējušas Valsts Akadēmiskā kora „Latvija”,  Latvijas Radio kora, 2014. gada Pasaules koru olimpiādes garīgās mūzikas programmās. 

​

Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas Sauer ērģelēm ir pneimatiska traktūra. Tām ir 45 reģistri, trīs manuāļi, pedālis un 2260 stabuļu. Ērģeļu prospekts saglabājies no Augusta Martina 1867.–1876. gados būvētā instrumenta. Tas arī noteicis jaunā instrumenta būves principus un izvietojumu. Kēgellādes ar mikstūru un principālu reģistriem atrodas augstāk par  labiāļreģistriem, kas veicinājis instrumenta īpašo skanīgumu un spilgtumu. Ērģeles izceļas ar reģistru krāsu daudzveidību un skanējuma skaistumu. Katra reģistra tembrālā individualitāte un reizē saliedēta tutti saskaņa norāda uz instrumenta koncertisko dabu. Ērģeles ir īpaši piemērotas romantisma laika mūzikai.

​

Restaurācija

Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas ērģeļu tehniskajam izpildījumam ir izcila kvalitāte. Vairāk nekā simts gadus instruments nebija piedzīvojis lielus remontus, un daudzas oriģinālās detaļas joprojām darbojas. Lai saglabātu šī vēsturiskā instrumenta skanējumu, 2013. gadā tika uzsākti restaurācijas darbi. Tie tika uzticēti atzītai ērģeļbūves firmai no Vācijas – „Christian Scheffler Orgelwerkstatt”, kas specializējas romantisma laika ērģeļu restaurācijā. Firma ir restaurējusi pasaulslavenus instrumentus Brēmenes Domā, Barselonas „Palau de la Musique Catalana”, Helsinku Svētā Jāņa baznīcā, Leipcigas Svētā Tomasa baznīcā, Tallinnas Domā, kā arī Rīgas Jēzus baznīcā un Rīgas Svētā Pāvila baznīcā.

Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas ērģeļu restaurācija tika sadalīta četrās kārtās. 
2013. gadā tika uzstādīts jaunais ērģeļmotors.
2014. gada rudenī tika veikti pirmās kārtas darbi torņa telpā – pārādota lielā plēša, sakārtots droseles mehānisms, izveidots jauns gaisa kanāls, veikta gaisa spiediena regulēšana.
2016.gada jūlijā tika uzsākta restaurācijas otrā kārta, kas tika sadalīta vairākos posmos:

• Scheffler darbnīcā Vācijā tika izgatavotas vairāk nekā 8000 ādas membrāniņas un sagatavota āda reģistru slēgu pārādošanai tepat Latvijā;

• tika mainītas visas mazās ādas detaļas „lielajā ērģeļu mājā”. Lai to veiktu, tika demontētas membrānu līstes un izņemta daļa stabuļu. Nomontētas vecās un pielīmētas jaunās membrānas, pārādoti vairāk nekā 45 reģistru slēgi. Ievietojot atpakaļ membrānu līstes un jaunveidotos reģistru slēgus, tika regulēti releji, kas nodrošina precīzāku traktūras darbību;

• uz Vāciju tika aizvestas dažas deformētākās stabules. Tādā stāvoklī tās nebūtu iespējams ievietot atpakaļ ērģelēs, tādēļ tās bija jāremontē. Viena stabule tika izveidota no jauna;

• Latvijā ieradās Scheffler firmas līdzīpašnieks Konrāds Šeflers un firmas galvenais intonators Tino Gerigs (ērģeļu galvenais skanējuma meistars). Tika atpakaļ ievietotas visas izņemtās un arī no Vācijas atvestās remontētās stabules. Tika veikta atpakaļ ievietoto stabuļu daļēja intonēšana un visu ērģeļu skaņošana.

2019.gada pavasarī tika realizēta trešā kārta un veikta ērģeļu spēles galda renovācija.

Visas restaurācijas kārtas izdevās realizēt, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda, Valsts Pieminekļu inspekcijas atbalstam un baznīcā saziedotajiem līdzekļiem. Liela daļa ziedojumu savākti, pateicoties koncertiem un baznīcā muzicējušajiem ērģelniekiem.

Noslēdzošā kārta realizējama pēc remontdarbu veikšanas baznīcas zālē, jo tā paredz visu ērģeļu daļu tīrīšanu, stabuļu intonēšanu, skaņošanu. 

​

Aicinām novērtēt Sauer ērģeļu izcilo skanējumu gan dievkalpojumos, gan koncertos, kurus organizē draudze koncertcikla „Ielūdz Ģertrūde un Zauers” ietvaros, kā arī citu koncertu rīkotāji. Novērtēsim mums Dieva dotās vērtības – mūsu izcilās ērģeles!