Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas fasādēs un interjerā varam skatīt ievērojamu skaitu dekoratīvu tornīšu ar paplašinājumu pašā smailē. Arhitektūras un mākslas vēsturē tos pazīst kā fiāles ar vainagojošām krusta puķēm.

​

Fiāles un krusta puķes pirmo reizi parādījās viduslaikos un, līdz ar smailarkām, vimpergiem, krabjiem un māsverkiem, kļuva par gotikas stila raksturīgākajiem dekoratīvajiem elementiem. 19. gadsimtā, atdzimstot interesei par gotikas sasniegumiem baznīcu celtniecībā, jauno stilistisko tendenci nosauca par neogotiku, jaungotiku (Neu-Gotik) jeb gotikas atdzimšanu (Gotik-Revival). Neogotikas laikmeta arhitektiem un amatniekiem bija pieejams ļoti plašs gotikas dekoratīvo elementu paraugu klāsts. Viņi zināja, ka fiāles un krusta puķes no agrīnās gotikas ceļā uz dižgotiku jeb augsto gotiku un tālāk uz vēlo gotiku piedzīvoja vairākas attīstības fāzes.

​

Agrīnajā gotikā krusta puķes bija nelieli pumpuriem līdzīgi ziediņi, bet gadsimtu gaitā tās uzplauka un radās bagātīgas un ļoti sulīgas jeb izvērstas krusta puķu formas. Ģertrūdes baznīcas arhitekts Felsko līdz ar amatniekiem izvēlējās raženās augstās gotikas krusta puķu formas.

​

Ja vērīgi ieskatāmies Ģertrūdes baznīcas 1863. gada projektā, tad ieraugām ne tikai dažāda izmēra krusta puķes, bet arī fiāļu un fiāļu torņu variantus. Tradicionāla gotikas fiāle sastāvēja no divām daļām – plānā kvadrātiska stabiņa un to noslēdzošas prizmveidīgas smailes. Lai akcentētu gotisko vertikalitāti un panāktu majestātiskāku un greznāku iespaidu, fiāles stāvu nereti salika no diviem, (pa 90 grādiem pagrieztiem) elementiem un vācu literatūrā tos nosauca par fiāļu torņiem (Fialen-Turm).

​

Nelielie tornīši ar krustapuķēm ir neogotiskās Ģertrūdes baznīcas atpazīstamības zīme. Līdz pat 2007. gadam varējām raudzīties uz oriģināliem, kas tapuši vēl baznīcas būvniecības laikā. Tad krustapuķes bija veidotas kā viengabalainas dekoru formas, visticamāk atlietas jau uzstādīto tornīšu galos, kā vienīgo stiprinājumu izmantojot tērauda stieni. Gadu gaitā mitruma iespaidā tornīši līdz ar visām krustapuķēm palēnām sadrupa. Jau 1998. gadā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija atzina, ka šie arhitektoniskie dekoratīvie elementi ir avārijas stāvoklī. Bet to plānveidīga demontāža sākās 2007. gada nogalē – pēc tam, kad kādā ziemas naktī viens dekoratīvais tornītis ar visu krustapuķi no baznīcas jumta eleganti ieslīdēja kupenā pie sakristejas kāpnēm. Neviens toreiz necieta un faktu par tornīša lidošanas mēģinājumu atklāja tikai nokūstot kupenai. Tolaik norisinājās arī plaša akcija „Ģertrūde skumst“, kuras laikā cilvēki tika aicināti ziedot naudu baznīcas dekoratīvo tornīšu restaurācijai un fasādes izgaismošanai. 

​

Pirmās trīs krustapuķes savās vietās atgriezās 2009. gadā, bet viss tornīšu atjaunošanas process noslēdzās 2015. gadā. Interesanti, ka 2014. gadā tika atklāti vēl divi atjaunošanas plānā neiekļauti dekori un projekts tika steidzami papildināts, rezultātā  šodien baznīcu rotā 67 (sešu dažādu veidu) krustapuķes.

Veicot atjaunošanas darbus tika izdomāta pilnīgi jauna tehnoloģiskā koncepcija – betons apstrādāts, lai mitrums vairs netiktu cauri, bet krustapuķes atlietas pa detaļām un iebetonētas tornīšos kopā ar nerūsējošu tērauda stieni. Bija nepieciešams atjaunot arī pamatnes tornīšus, lai konstrukcija, būtu ilglaicīgāka par iepriekšējo.

​

Pateicoties akcijas laikā saziedotajiem līdzekļiem, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas finansējumam un advokāta Andra Grūtupa ziedojumam, uz Ģertrūdes jumta atgriezās 28 krustapuķes. Projekts kurā tika atjaunotas 39 krustapuķes tika īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu, kas sedza 84,99 % no kopējām projekta izmaksām (58 276,25 EUR) aktivitātes „Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā” ietvaros. Darbus veica A/S “Būvuzņēmums Restaurators”.

​

Sižets par Ģertrūdes baznīcas fasādes krustapuķu restaurāciju Latvijas Televīzijas ziņu raidījumā “Panorāma” 2015. gada 18. janvārī.