2019.gadā Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca svinēja 150 gadu jubileju. Līdzās daudz un dažādiem notikumiem, ko bija iespēja piedzīvot, dažādām aktivitātēm, kurās iesaistīties, nolēmām plašāk iepazīt viens otru un ļaut par mums uzzināt citiem, veidojot intervijas un stāstus par draudzi "150 gadi 150 dienās". Viena no nedēļas dienām tika veltīta sadaļai "Cilvēkos", veidojot šos cilvēkstāstus, centāmies tiem caurvīt vienotu motīvu, kas iezīmē Ģertrūdes 150 gadu jubileju, ticību un mīlestību Jēzum, kalpošanu Dievam. Lasot šīs intervijas, jums būs iespēja uzzināt daudzu ģertrūdiešu atmiņas, ienākot baznīcā, kā un kad viņi šeit nokļuvuši. Tāpat ikviens no intervētajiem atklāja sev tuvu Svēto Rakstu vietu, pie kuras noteikti atgrieztos, atklāja, kurš ir mīļākais un īpašākais dievkalpojuma mirklis. Interviju noslēgumā katram bija iespēja teikt savu sveicienu Ģertrūdes skaistajā jubilejā.
Cik ilgi esi Ģertrūdē?
Es esmu Ģertrūdē no 2013. gada marta. Tas nozīmē, ka šogad svinu savu
5 gadu jubileju šajā draudzē. Kristīts, iesvētīts 1998.gadā Jelgavas
Sv.Annas ev.lut. baznīcā. Tā arī mana pirmā draudze un pirmā nozīmīgākā
ērģelnieka vieta 10 gadu garumā. Sāku kā ērģelnieks, bet iesvētījos vēlāk.
Tāpat kā liela daļa manu toreizējo koristu – sākumā dziedāt, kamēr
pamazām nonācu pie Dieva atziņas. Pirms tam es biju spēlējis neilgu
laiku Sesavas baznīcā.
Kā Tu nonāci Ģertrūdē?
Es šeit nonācu pēc Krista Kalniņa aicinājuma, kas arī notika nejauši kādā
mūsu bērnu kopējā skolas ballītē. Un arī tikai tāpēc, ka viņš pazina manu
sievu, kurai tā starp citu pajautāja par kādu ērģelnieku. Mūsu Zauera
instruments bija tāds, kuru man toreiz ļoti gribējās iepazīt un spēlēt. Un
šī iespēja man tika dāvāta.
Kādas ir Tavas pirmās atmiņas par Ģertrūdes draudzi?
Manas pirmās atmiņas par Ģertrūdes draudzi ir īpašas. Tas bija ciešanu
laiks, kad citās draudzēs bija pierasts – šis ir tāds bēdu/minora laiks, kas
jāizdzīvo/jāizcieš līdz Lieldienu priekam. Bet Ģertrūdē visos
dievkalpojumos visi pieci korāļi mažorā un slavinoši, bet mācītāji aicināja
visus priecāties, jo tas Lieldienu laiks ir tuvu. Likt paskatīties citādāk,
pilnasinīgāk uz savu ticību, būt enerģiskam savā Dieva atklāsmē.
Kura ir Tava mīļākā vieta Ģertrūdē?
Mana mīļākā vieta Ģertrūdē, kur labprāt pavadu laiku... Šis jautājums
nav lieki jāapdomā – pie ērģelēm. Kā es vienmēr saku – no ērģeļu
balkona man paveras visbrīnišķīgākais skats visā baznīcā. Ērģeļu spēles
galds pavērsts virzienā pret altāri un mana katra nospēlētā nots muzicēta
un veltīta altāra krusta virzienā. Kur vēl brīnišķīgāka lūgšana!
Ja nepildu ērģelnieka pienākumus dievkalpojumā es parasti kļūstu par
„parasto” latvieti un apsēžos kaut kur beigu rindās neviena netraucēts.
Bieži jau tā nesanāk. Laikam jau mēs ērģelnieki esam individuālisti –
sēžam vieni paši balkonā, bieži tumšos vakaros vāji apgaismotās baznīcās
un radām savu mākslu, ko piedāvāt nākamā dienā dievkalpojumā
sanākušajiem baznīcēniem. Mūzika mums ir gan mūsu Gloria, mūsu
lūgšana un mūsu pateicība Dievam par visu, ko Viņš mums ir devis.
Kāds būtu Tavs vēlējums draudzei mūsu baznīcas 150 gadu jubilejā?
Vēlējums draudzei baznīcas 150 gadu jubilejā – būt neizsīkstoši radošiem
savā ikdienā un meklējošiem savā ticībā. Un saglabāt savu unikalitāti,
kas ir atvērtība. Tik atvērtu draudzi Latvijā vēl nebiju piedzīvojis!
