• gertrudes draudze

Bībeles lasījumi – 18.februāris

Psalmi /22:22-32/

Jaunā Derība /Mk. 3:31-4:29/

Vecā Derība /2.Moz. 23:1-24:18/


PSALMI

/22:22-32/

22 Pestī mani no lauvas rīkles, no mežonīgo vēršu ragiem!

23 Tad es paudīšu Tavu Vārdu saviem brāļiem, draudzes vidū es Tevi slavēšu:

24 "Slavējiet To Kungu visi, kas Viņu bīstas; Jēkaba dzimums lai Viņam dod godu, lai Viņu bīstas viss Israēla nams!

25 Jo Viņš nav nicinājis un nav turējis ne par ko sērdieņu postu, nav apslēpis no tā Savu vaigu, bet ir to paklausījis, kad tas sauca."

26 Par Tevi es dziedāšu lielā draudzē, es pildīšu savus solījumus to priekšā, kas Tevi bīstas.

27 Pazemīgie ēdīs un būs paēduši, un, kas To Kungu meklē, tie Viņu slavēs. Jūsu sirdis lai dzīvo mūžīgi!

28 Lai To Kungu piemin un pie Viņa atgriežas visas zemes malas, tautu tautas lai zemojas Viņa priekšā un lai Viņu pielūdz,

29 jo Tam Kungam pieder valstība, Viņš ir valdnieks pār tautām.

30 Arī tie lai zemojas Viņa priekšā, kas dus zemes klēpī, Viņu lai pielūdz visi, kas kļuvuši par pīšļiem.

31 Lai par To Kungu stāsta nākamajām paaudzēm un par Viņa taisnību, ko Viņš darījis, lai sludina radu radiem.

32 Viņi nāks un sludinās Viņa taisnību tiem ļaudīm, kas vēl dzims, ka Viņš to ir darījis.

JAUNĀ DERĪBA

/Mk. 3:31-35/

31 Tad Viņa māte un Viņa brāļi nāca un, ārā stāvēdami, pie Viņa sūtīja un Viņu sauca.

32 Un ļaudis sēdēja ap Viņu un Viņam sacīja: "Redzi, Tava māte un Tavi brāļi, un Tavas māsas ārā Tevi meklē."

33 Un Viņš tiem atbildēja un sacīja: "Kas ir Mana māte un Mani brāļi?"

34 Un Viņš visapkārt uzlūkoja tos, kas ap Viņu sēdēja, un saka: "Redzi - Mana māte un Mani brāļi.

35 Jo, kas Dieva prātu dara, tas ir Mans brālis un māsa, un māte."


/Mk. 4:1-29/

1 Un Viņš atkal sāka mācīt pie jūras. Un daudz ļaužu pie Viņa sapulcējās, tā ka Viņš iekāpa laivā un apsēdās. Viņš bija uz jūras, un visi ļaudis stāvēja jūras malā.

2 Un Viņš tiem daudz mācīja līdzībās un Savā mācībā uz tiem sacīja:

3 "Klausaities: raugi, sējējs izgāja sēt.

4 Un notika, sējot cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda.

5 Un cita krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz zemes, un tā uzdīga tūdaļ, tāpēc ka tai nebija dziļas zemes.

6 Bet, kad saule bija uzlēkusi, tad tā savīta un nokalta, tāpēc ka tai nebija saknes.

7 Un cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi uzauga un to nomāca, un tā nenesa augļus.

8 Un cita krita labā zemē un nesa augļus, kas uzdīga un augtin auga, un cita nesa trīsdesmitkārtīgi, cita sešdesmitkārtīgi un cita simtkārtīgi."

9 Un Viņš sacīja: "Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird."

10 Un, kad Viņš bija viens pats, tad tie, kas līdz ar tiem divpadsmit bija pie Viņa, Viņam vaicāja par līdzībām.

11 Un Viņš uz tiem sacīja: "Jums ir dots Dieva valstības noslēpums; bet tiem, kas ārā, viss tas notiek līdzībās,

12 ka tie redzēdami redz un nenomana un dzirdēdami dzird un nesaprot, ka tie neatgriežas un neiegūst piedošanu."

13 Un Viņš uz tiem saka: "Jūs šo līdzību nesaprotat, kā tad jūs sapratīsit visas citas līdzības?

14 Sējējs sēj vārdu.

15 Bet šie ir tie, kas ceļmalā, kur vārds top sēts, pie kuriem, kad tie to ir dzirdējuši, tūdaļ nāk sātans un noņem viņu sirdīs sēto vārdu.

16 Un tāpat tie, kas uz akmenāju sēti, ir tie, kas, vārdu dzirdējuši, tūdaļ to uzņem ar prieku.

17 Bet tiem nav saknes sevī, un tikai kādu laiku tie ir ticīgi. Kad bēdas un vajāšanas uziet vārda dēļ, tad viņi tūdaļ apgrēkojas.

18 Un, kas starp ērkšķiem sēti, ir tie, kas vārdu dzird,

19 un šīs pasaules rūpes un bagātības viltība un citas kārības iemetas un noslāpē vārdu, un tas kļūst neauglīgs.

20 Un labā zemē sētie ir tie, kas vārdu dzird un pieņem un augļus nes, trīsdesmitkārtīgus, sešdesmitkārtīgus, simtkārtīgus."

21 Un Viņš uz tiem sacīja: "Vai sveci iededzina, lai to liktu apakš pūra vai zem gultas? Vai ne tāpēc, lai to liek lukturī?

22 Jo nekas nav apslēpts, kas nenāktu gaismā; un nekas nenotiek slepeni, kas netaptu zināms.

23 Ja kam ausis ir dzirdēt, tas lai dzird."

24 Un Viņš tiem sacīja: "Ievērojiet, ko jūs dzirdat. Ar kādu mēru jūs mērojat, mēros jums un pieliks jums vēl klāt.

25 Jo, kam ir, tam dos; un, kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir."

26 Un Viņš sacīja: "Tāpat ir ar Dieva valstību, kā kad kāds cilvēks sēklu iemet zemē

27 un guļ un ceļas, nakti un dienu; un sēkla uzdīgst un uzaug, tā ka viņš pats to nenomana.

28 Zeme pati no sevis nes augļus, papriekš stiebru, tad vārpu, tad briedušus graudus vārpā.

29 Un, kad augļi ienākušies, tad viņš tūdaļ sūta sirpi, jo pļaujamais laiks ir klāt."


VECĀ DERĪBA

/2.Moz. 23:1-33/

1 Tev nebūs nepatiesas baumas izplatīt; nesniedz roku ļaundarim, tā atbalstot viltus liecību.

2 Nebiedrojies ar lielo pūli tā ļaunajos darbos un ķildās neliecini, tam izpatikdams, tā sagrozot tiesu.

3 Nenostājies netaisna nabaga pusē, kad tas tiesājas.

4 Ja tu sastopi sava ienaidnieka vērsi vai ēzeli maldāmies, tad steidzies vest to viņam atpakaļ.

5 Ja tu redzi sava ienaidnieka ēzeli guļam zem viņa nastas, tad neatstāj to, bet palīdzi tam to pacelt.

6 Nesagrozi tiesu savam nabagam, kad tas tiesājas.

7 Turies tālu no nepatiesas liecības; nenogalini nevainīgo un taisno, jo Es neattaisnošu vainīgo.

8 Neņem uzpirkšanas dāvanas, jo tās apstulbo gudro acis un pārgroza taisno lietas.

9 Neapspied svešinieku: jo jūs zināt svešinieka sirdi, jūs paši bijāt svešinieki Ēģiptes zemē.

10 Sešus gadus apsēj savu zemi un savāc tās augļus.

11 Bet septītajā gadā atstāj to dusam mierā, lai no tās ēd tavas tautas nabagie; un, kas pāri atliekas, to lai meža zvēri noēd; tāpat dari ar savu vīna dārzu un eļļas koku.

12 Sešas dienas dari savu darbu, bet septītajā dienā atpūties, lai arī tavam vērsim un tavam ēzelim būtu atpūta, arī tavas kalpones dēls un svešinieks lai atspirgstas.

13 Visu, ko Es jums esmu teicis, to turiet; un citu dievu vārdu nepieminiet, ka to nedzirdētu nākam no jūsu mutes.

14 Trīs reizes gadā sviniet Man svētkus.

15 Neraudzētās maizes svētkus sviniet; septiņas dienas ēdiet neraudzētas maizes, kā Es tev to esmu pavēlējis noteiktā laikā, ābība mēnesī, jo tanī tu izgāji no Ēģiptes zemes; bet nenāciet Manā priekšā tukšām rokām.

16 Arī Pļaujas svētkus sviniet par jūsu darba pirmiem augļiem no tā, ko tīrumā esat sējuši, un gada beigās Ražas ievākšanas svētkus, kad esat savākuši savus augļus no tīruma.

17 Trīs reizes gadā visiem vīriem jāparādās Tā Kunga priekšā.

18 Tev nebūs Man upurēt kaujamā upura asinis kopā ar raudzētu maizi; un Manu svētku upura taukus neatlicini līdz rītam.

19 Labākos no tavas zemes pirmajiem augļiem nes Tā Kunga, sava Dieva, namā. Nevāri kazlēnu viņa mātes pienā.

20 Redzi, Es sūtu eņģeli tavā priekšā, kas tevi pasargās šinī ceļā un tevi novedīs tanī vietā, ko Es tev esmu sataisījis.

21 Sargies viņa priekšā, klausi tā balsij un nesacelies pret viņu, jo viņš tavus pārkāpumus piedos, jo Mans Vārds mājo viņā.

22 Bet, ja tu klausīsi viņa balsij un darīsi visu, ko Es teikšu, tad Es būšu ienaidnieks taviem ienaidniekiem un pretinieks taviem pretiniekiem.

23 Jo Mans eņģelis ies tavā priekšā un tevi ievedīs amoriešu un hetiešu, ferisiešu un kānaāniešu, hīviešu un jebusiešu zemē, un Es tos izdeldēšu.

24 Nezemojies viņu dievu priekšā, nekalpo viņiem un nedari tā, kā viņi mēdz darīt, bet nogāz tos un satriekdams satriec viņu elku stabus.

25 Bet tev būs kalpot Tam Kungam, savam Dievam, tad Viņš svētīs tavu maizi un tavu ūdeni; un Es novērsīšu visas tavas slimības.

26 Un tev nebūs sievu tavā zemē, kas nelaikā dzemdē vai ir neauglīgas; Es darīšu pilnu tavu dienu skaitu.

27 Savas briesmas Es sūtīšu tev pa priekšu un sacelšu izbailes ikvienā tautā, pie kurām tu nāksi, un visiem taviem ienaidniekiem Es likšu bēgt.

28 Un Es sūtīšu sirseņus tev pa priekšu, un tie iepriekš izdzīs hīviešus, kānaāniešus un hetiešus.

29 Es tos neizdzīšu vienā gadā, lai zeme nebūtu izpostīta un nesavairojas lauka zvēri.

30 Maz pamazām Es tos izdzīšu ārā, līdz kamēr tu pieaugsi un varēsi iemantot to zemi.

31 Un Es likšu tavas robežas no Niedru jūras līdz Filistiešu jūrai un no tuksneša līdz Eifratas upei, jo Es tās zemes iedzīvotājus došu jūsu rokā, ka jūs tos izdzītu sev pa priekšu.

32 Neslēdziet nekādu derību nedz ar viņiem, nedz ar viņu dieviem.

33 Viņi lai nedzīvo tavā zemē, ka nepamudina tevi grēkot pret Mani, jo, ja tu kalposi viņu dieviem, tas tev kļūs par slazda valgu."


/2.Moz. 24:1-18/

1 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Uzkāp pie Tā Kunga, tu un Ārons, Nadabs un Abijs, un septiņdesmit no Israēla vecajiem, un pielūdziet iztālēm.

2 Un Mozus lai viens pats nāk pie Tā Kunga, bet viņi lai nenāk tuvu klāt; un arī tauta lai nekāpj augšā līdz ar viņu."

3 Tad Mozus nogāja un izstāstīja tautai visus Tā Kunga vārdus un visus noteikumus; un visa tauta vienā balsī atbildēja un sacīja: "Visus šos vārdus, ko Tas Kungs ir runājis, mēs izpildīsim."

4 Un Mozus uzrakstīja visus Tā Kunga vārdus, un viņš cēlās agri no rīta un uzcēla altāri kalna pakājē līdz ar divpadsmit piemiņas akmeņiem pēc divpadsmit Israēla cilšu skaita.

5 Un viņš sūtīja no Israēla bērnu vidus jaunekļus, kas upurēja dedzināmos upurus un kaujamos upurus kā pateicības upuri Tam Kungam.

6 Un Mozus paņēma pusi no asinīm un tās ielēja upura bļodā, bet ar otru pusi viņš apslacināja altāri.

7 Tad viņš ņēma derības grāmatu un to lasīja skaļā balsī tautai priekšā, un tie teica: "Visu, ko Tas Kungs ir runājis, mēs darīsim un pildīsim."

8 Un Mozus ņēma asinis un slacīja pār tautu un sacīja: "Redzi, šīs ir derības asinis, ko Tas Kungs ar jums ir slēdzis, saskaņā ar visiem šiem vārdiem."

9 Un Mozus uzkāpa kalnā un Ārons, Nadabs un Abijs un septiņdesmit no Israēla vecajiem.

10 Un viņi redzēja Israēla Dievu. Zem Viņa kājām bija kā safīra pamats, tik skaidrs kā pašas debesis.

11 Bet Viņš neizstiepa Savu roku pret Israēla bērnu izredzētajiem. Tie redzēja Dievu, ēda un dzēra.

12 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Nāc pie Manis augšā kalnā un paliec tur, Es tev došu akmens plāksnes ar likumiem un baušļiem, ko Es esmu rakstījis, lai viņi tajos tiktu mācīti."

13 Tad Mozus cēlās un Jozua, viņa kalps, līdz ar viņu; un Mozus uzkāpa Dieva kalnā.

14 Bet vecajiem viņš sacīja: "Gaidiet mūs te, iekāms mēs atgriezīsimies pie jums; un redzi, arī Ārons un Hūrs paliks pie mjjums - kam ir kāda lieta, lai griežas pie viņiem."

15 Un Mozus uzkāpa kalnā; un kalnu apsedza mākonis.

16 Un Tā Kunga godība nolaidās uz Sinaja kalnu, un mākonis to apsedza sešas dienas; un septītajā dienā Viņš uzrunāja Mozu no mākoņu vidus.

17 Un Tā Kunga godība parādījās Israēla bērniem kā rijēja uguns kalna galā.

18 Un Mozus iegāja mākoņa vidū un uzkāpa kalnā, un palika kalnā četrdesmit dienas un četrdesmit naktis.