• gertrudes draudze

Bībeles lasījumi – 9.februāris

Salamana Pamācības /4:10-19/

Jaunā Derība /Mt. 26:31-46/

Vecā Derība /2.Moz. 4:1-6:12/


SALAMANA PAMĀCĪBAS

/4:10-19/

10 Tad uzklausi mani, mans dēls, un iegaumē manu runu, tad tavu dzīves gadu skaits kļūs jo liels.

11 Es vedīšu tevi pa gudrības ceļu, es izvedīšu tevi uz pareizās stigas,

12 lai, kad tu iesi, tavs gājums tev nekļūtu nepatīkams, un, kad tu skriesi, lai tava kāja nekur neapdauzītos.

13 Turies cieši pie pamācības, neatkāpies no tās; glabā to, jo tā ir tava dzīvība.

14 Neej pa bezdievju tekām un neuzej uz ļaunu cilvēku ceļa!

15 Lai tas aizlokās projām no tevis, un neej pa to; vairies no tā un ej tam secen!

16 Jo viņi neaiziet gulēt, iekāms viņi nav ko ļaunu nodarījuši; viņiem nenāk miegs, iekāms viņi nav nodarījuši kādu zaudējumu.

17 Jo viņi pārtiek no bezdievīgo maizes un dzer negantības vīnu.

18 Bet taisno teka mirdz kā rīta ausmas gaišums, kas arvienu kļūst spilgtāks, līdz pilnīgi uzaust diena.

19 Bezdievīgo ceļš ir kā akla tumsa; viņi nezina, pār ko tie kritīs.


JAUNĀ DERĪBA

/Mt. 26:31-46/

31 Tad Jēzus saka tiem: "Jūs visi šinī naktī pret Mani apgrēcināsities, jo stāv rakstīts: Es sitīšu ganu, un ganāmā pulka avis izklīdīs.-

32 Bet pēc Manas augšāmcelšanās Es jums pa priekšu aiziešu uz Galileju."

33 Bet Pēteris atbildēja un uz to sacīja: "Kad visi pret Tevi apgrēcinātos, es nemūžam neapgrēcināšos."

34 Jēzus sacīja tam: "Patiesi Es tev saku: šinī naktī, pirms gailis dziedās, tu Mani trīs reizes aizliegsi."

35 Pēteris saka Viņam: "Jebšu man būtu jāmirst ar Tevi, taču nemūžam Tevi neaizliegšu." Tāpat arī visi citi mācekļi sacīja.

36 Tad Jēzus aiziet ar Saviem mācekļiem uz kādu vietu ar nosaukumu Ģetzemane un saka mācekļiem: "Nosēdieties šeit, Es paiešu tālāk un pielūgšu Dievu."

37 Un Viņš ņēma Sev līdzi Pēteri un abus Cebedeja dēlus un sāka skumt un baiļoties.

38 Tad Viņš saka tiem: "Mana dvēsele ir noskumusi līdz nāvei: palieciet šeit un esiet ar Mani nomodā."

39 Un, nedaudz pagājis, Viņš krita uz Sava vaiga pie zemes, lūdza Dievu un sacīja: "Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi."

40 Un Viņš nāk pie mācekļiem un atrod tos guļam un saka uz Pēteri: "Tātad jūs nespējat nevienu pašu stundu būt ar Mani nomodā?

41 Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja."

42 Viņš atkal aizgāja otru reizi un lūdza Dievu, sacīdams: "Mans Tēvs, ja šis biķeris nevar Man iet garām, lai nebūtu tas jādzer, tad lai notiek Tavs prāts."

43 Un Viņš nāk un atrod tos atkal guļam, jo viņu acis bija pilnas miega.

44 Un Viņš tos atstāja un atkal nogāja un lūdza Dievu trešo reizi, tos pašus vārdus sacīdams.

45 Tad Viņš nāk pie Saviem mācekļiem un saka uz tiem: "Jūs arvien vēl guļat un dusat! Redzi, tā stunda ir klāt, Cilvēka Dēls tiek nodots grēcinieku rokās.

46 Celieties, ejam! Redzi, kas Mani nodod, ir klāt."


VECĀ DERĪBA

/2.Moz. 4:1-31/

1 Bet Mozus atbildēja, sacīdams: "Viņi man neticēs un neklausīs mani, bet sacīs: Tas Kungs tev nav parādījies."

2 Un Tas Kungs viņam sacīja: "Kas tev rokā?" Un viņš teica: "Zizlis."

3 Un Viņš tam sacīja: "Nomet to zemē." Un viņš to nometa zemē. Tad tas kļuva par čūsku. Bet Mozus bēga no tās.

4 Un Tas Kungs sacīja Mozum: "Izstiep savu roku un satver to aiz astes!" Un viņš izstiepa savu roku un satvēra to, un tā atkal kļuva par zizli viņa delnā.

5 "Tā tie tev ticēs, ka tev parādījies Tas Kungs, viņu tēvu Dievs, Ābrahāma Dievs, Īzāka Dievs un Jēkaba Dievs."

6 Un Tas Kungs viņam vēl sacīja: "Bāz roku savā azotē!" Un viņš iebāza roku savā azotē un to izvilka, un redzi, viņa roka bija pārklāta izsitumiem kā ar sniegu.

7 Un Viņš sacīja: "Bāz roku atpakaļ savā azotē!" Un viņš iebāza roku atpakaļ savā azotē un to izvilka atkal ārā, un redzi, tā bija kā viņa pārējā miesa.

8 "Un notiks, ja viņi tev neticēs un neklausīs pēc pirmās zīmes, tad viņi tev ticēs otras zīmes dēļ.

9 Un, ja notiks, ka viņi neticēs abām šīm zīmēm un neklausīs tevi, tad paņem ūdeni no upes un izlej to sausā vietā, un tad notiks, ka tas ūdens, kuru tu būsi ņēmis no upes, uz sausuma kļūs par asinīm."

10 Tad Mozus sacīja uz To Kungu: "Ak, Kungs, es neesmu runātājs, tāds neesmu bijis vakar, tāds neesmu arī šodien, kopš Tu runāji ar Savu kalpu, bet man ir grūta valoda un neveikla mēle."

11 Bet Tas Kungs sacīja viņam: "Kas cilvēkam muti devis? Un kas dara mēmu vai kurlu, vai redzīgu, vai aklu? Vai ne Es, Tas Kungs?

12 Un tagad ej! Es būšu ar tavu muti, un Es tev mācīšu, kas tev sakāms."

13 Bet Mozus sacīja: "Ak, Kungs, sūti taču ko sūtīdams!"

14 Tad Tā Kunga dusmas iedegās pret Mozu, un Viņš sacīja: "Vai levīts Ārons nav tavs brālis? Es zinu, ka tas runā veikli, un redzi, viņš nāks tev pretī un, tevi ieraugot, priecāsies savā sirdī.

15 Un tu runā uz viņu un liec vārdus viņa mutē, un Es būšu ar tavu muti un ar viņa muti un mācīšu jums, kas jums jādara.

16 Lai viņš runā tavā vietā uz tautu; viņš lai kļūst tev par muti, bet tu esi viņam Dieva vietā.

17 Un ņem šo zizli savā rokā, ar to tu darīsi zīmes."

18 Un Mozus nogāja atpakaļ pie Jetrus, sava sievastēva, un sacīja tam: "Es gribu doties ceļā un gribu atgriezties pie saviem brāļiem, kas ir Ēģiptē, un redzēt, vai viņi vēl ir dzīvi." Un Jetrus sacīja Mozum: "Ej ar mieru!"

19 Un Tas Kungs sacīja Mozum Midiānā: "Ej atpakaļ uz Ēģipti, jo visi tie vīri ir miruši, kas meklēja tavu dzīvību."

20 Un Mozus ņēma savu sievu un savus dēlus un uzsēdināja tos uz ēzeļa. Tā viņš atgriezās Ēģiptes zemē. Un Mozus ņēma Dieva zizli savā rokā.

21 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Kad tu atgriezīsies Ēģiptē, tad dari visus tos brīnumus, ko Es esmu licis tavā rokā, faraona priekšā; bet Es nocietināšu viņa sirdi, un tas neatlaidīs tautu.

22 Saki faraonam: tā saka Tas Kungs: Israēls ir Mans dēls, Mans pirmdzimtais.

23 Un Es tev saku: atlaid Manu dēlu, lai viņš Man kalpo, bet tu esi liedzies viņu atlaist; redzi, Es nonāvēšu tavu dēlu, tavu pirmdzimto."

24 Bet ceļā, naktsmītnē, Tas Kungs sastapa viņu un meklēja viņu nonāvēt.

25 Tad Cipora ņēma asu akmeni un apgraizīja sava dēla priekšādu, aizskāra viņa kājas un sacīja: "Tu esi man asins līgavainis."

26 Tad Viņš no tā atstājās. Un viņa sacīja: "Asins līgavainis - caur apgraizīšanu."

27 Un Tas Kungs sacīja uz Āronu: "Ej Mozum pretī tuksnesī." Un viņš gāja un to sastapa pie Dieva kalna, un viņš to skūpstīja.

28 Tad Mozus izstāstīja Āronam visus Tā Kunga vārdus, ar kuriem Tas viņu bija sūtījis, un visas tās zīmes, kādas Viņš bija pavēlējis darīt.

29 Un Mozus un Ārons gāja un sapulcināja visus Israēla vecajus.

30 Un Ārons runāja visus tos vārdus, kurus Tas Kungs bija sacījis Mozum, un viņš darīja tās zīmes tautas priekšā.

31 Un tauta ticēja. Un, kad viņi dzirdēja, ka Tas Kungs uzlūkojis Israēla bērnus un redzējis viņu bēdas, tad viņi zemu noliecās Dieva priekšā un pielūdza.


/2.Moz. 5:1-23/

1 Pēc tam Mozus un Ārons gāja pie faraona un sacīja: "Tas Kungs, Israēla Dievs, saka tā: atlaid Manu tautu, ka tie Man sarīko svētkus tuksnesī."

2 Bet faraons sacīja: "Kas ir Tas Kungs, ka man būtu Viņam jāklausa un jāatlaiž Israēls? Es nepazīstu To Kungu, un arī Israēlu es neatlaidīšu."

3 Tad viņi sacīja: "Tas ir ebreju Dievs, kas parādījies mums. Ļauj mums iet triju dienu gājumu tuksnesī, lai upurētu Tam Kungam, savam Dievam, ka Tas pār mums nenāk ar mēri vai zobenu."

4 Un Ēģiptes ķēniņš sacīja viņiem: "Mozu un Āron! Kāpēc jūs atraujat ļaudis no viņu darbiem? Ejiet atpakaļ pie sava darba!"

5 Un faraons teica: "Redzi, šo ļaužu šinī zemē ir jau daudz, un jūs tos gribat atturēt no darba!"

6 Un tai pašā dienā faraons pavēlēja ļaužu uzraugiem un viņu pārraugiem:

7 "Turpmāk nedodiet vairs salmus ļaudīm ķieģeļu taisīšanai, kā tas bija līdz šim! Lai viņi paši iet un sagādā sev salmus.

8 Un to ķieģeļu skaitu, kas viņiem bija līdz šim jātaisa, uzlieciet arī turpmāk, jūs to nedrīkstat samazināt. Viņi ir slinki, tāpēc viņi kliedz: iesim un upurēsim savam Dievam.

9 Šo ļaužu darbu padariet smagāku, ka viņi strādātu un neklausītos viltus valodās."

10 Tad ļaužu uzraugi un viņu pārraugi izgāja un runāja uz ļaudīm, sacīdami: "Tā ir teicis faraons: es nedošu jums vairs salmus.

11 Ejiet paši un gādājiet sev salmus, kur vien jūs tos atrodat, bet no jūsu darba mēra nekas netiks samazināts."

12 Tad ļaudis izklīda pa visu Ēģiptes zemi, lai savāktu rugājus salmu vietā.

13 Un uzraugi tos skubināja, teikdami: "Pildiet savu pienākumu! Jūsu dienas uzdevums ir tāds pats kā agrāk, kad jums bija salmi."

14 Un faraona pārraugi sita no Israēla vidus ieceltos uzraugus, sacīdami: "Kādēļ jūs neesat izgatavojuši to pašu ķieģeļu skaitu kā līdz šim?"

15 Tad Israēla bērnu uzraugi gāja un žēlojās faraonam, sacīdami: "Kāpēc tu tā dari saviem kalpiem?

16 Taviem kalpiem vairs netiek doti salmi, bet ķieģeļus - tā mums saka - jums būs taisīt. Un redzi, tavi kalpi tiek sisti, bet tā ir tavu ļaužu vaina."

17 Bet tas sacīja: "Sliņķi jūs esat, sliņķi! Tāpēc jūs sakāt: iesim un upurēsim Tam Kungam.

18 Bet tagad ejiet un strādājiet! Salmus jums nedos, bet noteiktais ķieģeļu skaits jums jātaisa."

19 Un Israēla bērnu uzraugi redzēja, ka viņi ir postā, saņēmuši pavēli: nesamaziniet dienas darba ķieģeļu skaitu.

20 Un, ārā nākot no faraona, tie satika Mozu un Āronu, kas stāvēja un gaidīja tos.

21 Un viņi sacīja tiem: "Lai Tas Kungs to redz un jūs soda, ka jūs mūs esat darījuši par nicināmiem faraona un viņa kalpu acīs un esat likuši zobenu viņu rokās mūs nonāvēt."

22 Tad Mozus vērsās pie Tā Kunga un teica: "Ak, Kungs, kāpēc Tu esi darījis tādu ļaunumu šai tautai? Kāpēc Tu mani esi sūtījis?

23 Kopš es gāju pie faraona, lai runātu Tavā Vārdā, viņš darījis šai tautai ļaunu, un Tu tomēr neglābi Savu tautu."


/2.Moz. 6:1-12/

1 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Tagad tu redzēsi, ko Es darīšu faraonam, jo ar stipru roku viņš tos atlaidīs, un ar stipru roku viņš tos izdzīs no savas paša zemes."

2 Un Dievs runāja uz Mozu un sacīja: "Es esmu Tas Kungs.

3 Es esmu parādījies Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam kā visuvarenais Dievs, bet Savu īsto vārdu, Tas Kungs, Es netiku darījis viņiem zināmu.

4 Es esmu cēlis Savu derību ar viņiem, lai viņiem dotu Kānaāna zemi, to zemi, kurā viņi kā svešinieki dzīvojuši.

5 Es arī esmu dzirdējis Israēla bērnu nopūtas, tāpēc ka ēģiptieši viņus verdzina, un Es esmu pieminējis Savu derību.

6 Tāpēc saki Israēla bērniem: Es esmu Tas Kungs un izvedīšu jūs no Ēģiptes jūga, un izglābšu jūs no vergošanas, un atpestīšu jūs ar izstieptu roku un ar lielām tiesām.

7 Un Es ņemšu jūs Sev par tautu un būšu jums par Dievu, un jūs zināsit, ka Es esmu jūsu Dievs Tas Kungs, kas jūs izvedis no Ēģiptes zemes.

8 Un Es jūs ievedīšu tanī zemē, pār kuru Es esmu izstiepis Savu roku, lai to dotu Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam; un Es došu jums to par īpašumu, Es, Tas Kungs."

9 Un Mozus tā runāja uz Israēla bērniem, bet tie viņu neuzklausīja savas mazticības un smago darbu dēļ.

10 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:

11 "Ej, saki faraonam, Ēģiptes ķēniņam, ka tam Israēla bērni jāizlaiž no savas zemes."

12 Un Mozus runāja Tā Kunga priekšā, sacīdams: "Redzi, Israēla bērni nav uzklausījuši mani, kā tad faraons lai uzklausītu mani, kad mana valoda tik grūta?"