PIEDZĪVO DIEVU KĀ KLĀTBŪTNI UN PROMBŪTNI
Atrodoties lūgšanā, Dieva klātbūtne nekad nav atdalīta no Dieva prombūtnes, tāpat Dieva prombūtne nav atdalīta no Viņa klātbūtnes. Dieva klātbūtne ir kaut kas tik ļoti ārpus esošs no tā, ko mēs kā cilvēki pieredzam, būdami kopā ar citiem, ka to ir viegli saskatīt kā Dieva prombūtni. Dieva prombūtne savukārt nereti ir sajūtama tik dziļi, ka tā noved pie jaunas sapratnes par Dieva klātbūtni. Tas ir ļoti spēcīgi izteikts 22. psalmā: „Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis?”
Šī lūgšana ir ne tikai Izraēla tautas pieredzes izpausme, bet arī kristīgi ticīgo cilvēku pieredzes kulminācija. Kad Jēzus šos vārdus teica no krusta, pilnīga vientulība pieskārās pilnīgai pieņemšanai. Šajā absolūta tukšuma brīdī viss tika piepildīts. Šajā tumsas stundā tapa gaisma. Nāves apliecinājums apstiprināja dzīvību.
Korvedim. Kā “Rītausmas stirna”. Dāvida psalms.
Mans Dievs, mans Dievs,
kāpēc tu esi mani pametis?
Nedod man glābiņu vaimanas!
Mans Dievs, es saucu dienā – bet tu neatbildi,
un naktī – bet man nav miera.
Tu taču sēdi tronī, Svētais,
dzied Israēls tev slavu!
Uz tevi paļāvās mūsu tēvi,
tie paļāvās, un tu tos patvēri,
uz tevi tie sauca un paglābās,
uz tevi tie paļāvās un nepalika kaunā!
Bet es esmu tārps, nevis cilvēks –
ļaužu paļāts un nicināts.
Visi, kas redz mani, mēdās,
tie šķoba lūpas un krata galvu:
Izžuvis kā māls mans spēks,
mana mēle līp pie aukslējām,
nāves pīšļos tu mani guldi.
Redzi, suņi mani aplenkuši!
Ļaundaru bars mani apstājis,
tie plosa man rokas un kājas.
Varu saskaitīt visus savus kaulus! –
Tie skatās uz mani un vēro mani,
tie dala manas drēbes savā starpā
un par manu apģērbu met kauliņus.
/Ps.22 1-8, 16-18/
LŪGŠANA
Klātbūtnes un prombūtnes Dievs, es zinu, ka neatkarīgi no tā, vai sajūtu Tavu tuvumu vai attālumu, Tu mani nekad neatstāj. Es esmu no Tevis atsvešinājies savā grēkā, bet tomēr ceru, ka šie grēki nebūs neauglīgi un tiks pārveidoti caur Tavu piedošanu. Āmen.
DIENAS RĪCĪBA
Krāj mazus akmentiņus par katru cilvēku, kuram tev ir jāpiedod. Šos akmentiņus nes sev līdzi kā atgādinājumus par savu nodomu meklēt un dāvināt piedošanu. Kāds velsiešu sakāmvārds vēsta: „Mīlestība izriet no katras piedodošās darbības.”
Psalmi /43:1-5/
Jaunā Derība /Lk. 12:35-59/
Vecā Derība /5.Moz. 11:1-12:31/
