MĪLESTĪBAS PATIESĀ BALSS
Bailes ir tuvības liels ienaidnieks. Bailes liek mums vienam no otra mukt prom vai pārāk pieķerties otram, bet nerada īstu tuvību. Kad Jēzus tika arestēts Ģetzemanes dārzā, mācekļi bija pārņemti ar bailēm, un viņi visi “atstāja Viņu un muka prom.” (Mateja ev. 26:56) Bailes liek mums distancēties vienam no otra “drošā” attālumā vai arī tuvoties otram “drošā” tuvumā, bet bailes nerada vietu, kur patiesa tuvība spēj eksistēt. Tiem, kurus nomoka iekšējās vai ārējās bailes un kas izmisīgi meklē mīlestības mājas, kur var atrast tuvību, pēc kā sirdis ilgojas, Jēzus saka: “Tev ir mājas ... Es esmu tavas mājas ... pieņem Mani par savām mājām ... tu tās piedzīvosi kā tuvības vietu, kur Es esmu radis Savas mājas ... tieši tur, kur esi ... savā dziļākajā būtībā ... savā sirdī.” Jo vērīgāki mēs esam uz šiem vārdiem, jo vairāk mēs atskārstam, ka mums nevajag doties kaut kur tālu, lai atrastu, ko meklējam. Skumji, ka esam tik apmāti ar bailēm, ka neuzticamies mūsu dziļākajai būtībai kā tuvības vietai, bet izmisīgi klejojam apkārt, cerot to atrast tur, kur paši neatrodamies. Mēs mēģinām atrast šo tuvības vietu zināšanās, spējās, slavā, veiksmē, draugos, sensācijās, baudās, sapņos vai mākslīgi izsauktos apziņas stāvokļos. Tādējādi mēs kļūstam par svešiniekiem paši sev. Cilvēki, kam ir māju adrese, bet kuri nekad paši nav mājās, nevar sastapties ar mīlestības patieso balsi.
SVĒTIE RAKSTI
Kas apliecina, ka Jēzus ir Dieva Dēls, tanī paliek Dievs un viņš Dievā. Mēs esam atzinuši un ticam mīlestībai, kas Dievam ir uz mums. Dievs ir mīlestība, un, kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā un Dievs viņā. Ar to mīlestība ir pie mums kļuvusi pilnīga, ka mums ir droša paļāvība tiesas dienā, jo, kāds Viņš ir, tādi arī mēs esam šinī pasaulē. Baiļu nav mīlestībā, bet pilnīgā mīlestība aizdzen bailes, jo bailēm ir mokas; kas baiļojas, nav sasniedzis pilnību mīlestībā. Mīlēsim, jo Viņš ir mūs pirmais mīlējis.
Jāņa 1. vēstule 4:15-19
LŪGŠANA
Kungs, apsedz mani ar Savu godību un atsvabini mani no baiļu jūga. Atjauno manu pārliecību un padari mani drosmīgu. Es netiku radīts, lai dzīvotu baiļu mokās. Tu esi aicinājis mani būt bezbailīgam.
Bailes Tava spēka varenībā ir iznīcinātas. Mani neietekmēs nevaldāmas iedomas, kas apstrīd Tavu patiesību. Īstenība mani nesatrauks, jo Tavs Vārds nekad nepieviļ. Aizdedzini ticību manī, kamēr es pakļauju savas domas Tev. Es nokratīšu nost šaubas un slavēšu Tevi.
Kad es Tevi sajūtu, es spēju iekarot kalnus. Tava balss iedveš drosmi. Mana sirds top dzīva, kad Tu runā. Es stāvēšu un uzlūkošu savus ienaidniekus un skatīšos bailēm acīs, Tev esot manam vairogam. Parādās cerība, kad atceros – Tu man tici.
DIENAS UZDEVUMS
Pavadi pusstundu Dieva tuvumā lūgšanā, pārdomājot Rakstu vietu no Jāņa 1. vēstules 4. nodaļas 15-19. panta.
Comments