"Mīlestības ceļā" - 68. diena

GAIDOT

Jēzus teica: “Vēl mazu brīdi, un jūs Manis vairs neredzēsit, un atkal mazu brīdi, un jūs Mani atkal redzēsit." (Jāņa ev. 16:16)

Dzīve ir kā šis gaidīšanas “mazais brīdis”. Taču tā nav tukša, bezjēdzīga gaidīšana. Tā ir priecīgu cerību pilna gaidīšana. Tādēļ, ka mēs zinām un uzticamies Dieva apsolījumam, ka viss tiks atjaunots un ka piedzīvosim “jaunas debesis un jaunu zemi” (Atklāsmes 21:1), mēs varam gaidīt ar aizrautību. Mēs pat varam jau saredzēt šī piepildījuma sākumu. Daba to mums māca katru jaunu pavasari. Cilvēki to izstaro ikreiz, kad pasmaida. Saule, mēness un zvaigznes to vēsta katru reizi, kad tie mums piedāvā savu gaismu un skaistumu. Un galu galā to mums vēsta visa vēstures gaita, kad vīrieši un sievietes paceļas un nepadodas, kaut atrodas postījumu un grūtību vidū, tādējādi atklājot cerību, kas viņos mīt. Kas ir mans galvenais uzdevums šī Rakstos minētā gaidīšanas “mazā brīža” laikā? Es gribu norādīt uz zīmēm, kas liecina par Valstību, kas nāks, runāt par Dieva nākšanas pirmajiem stariem, piedzīvot neskaitāmus Svētā Gara klātbūtnes pagodinājumus mūsu vidū. Es nevēlos veltīt savu dzīvi, sūdzoties par šo zūdošo pasauli, tā vietā gribu fokusēties uz mūžīgo, kas izgaismojas visa īslaicīgā vidū. Es ilgojos radīt tādu vidi, kur tas tiek pamanīts un svinēts.

SVĒTIE RAKSTI

“Jo redzi, ziema ir pagājusi, lietus ir mitējies, un lietus posms ir galīgi izbeidzies! Zemes virsu pārklāj puķes, klāt ir dziesmu laiks - pavasaris, un ūbeles balss jau dzirdama mūsu zemē. Vīģes kokiem sariesušies mezglaini pumpuri, vīna koki ir izplaukuši un izdveš savu smaržu.” (Sālamana augstā dziesma 2:11-13)

LŪGŠANA

Kungs, es nespēju nepriecāties, iztēlojoties, kā Tu esi tas, kas valda pāri mākoņiem, un tas, kurš pamodina Zemi. Tu proti nākt ar varenību. Es zināju, ka nāksi. Tavi ienaidnieki trīcēs bailēs, bet Tavi mīlestības bērni taps aizrauti Tava tuvuma svinēšanā. Tu esi mūsu Tēvs, mūsu Draugs un mūsu Uzvarētājs, vislielākās slavas Dievs.

Tu atjauno nogurušos, sasildi vientuļos un dāvā atspirdzinošu lietu izslāpušai zemei. Tu izved cauri tuksnesim un sēru vietā dod prieku. Tu esi mūsu brīvība, mūsu svētais Dievs, kurš izstaro svētlaimi un piepilda mūs ar to. Tavā tuvumā nav izmisuma, un Tu esi tas, kurš vada mūs uz priekšu.

Tu esi kā jauns pavasaris, kas piepilda debesis un zemi. Tava varenība ir visiem redzama. Ļauj slavēt Tevi par kalniem un ielejām, kopā ar Tevi starot skaistumā, mirdzēt kā zeltam un sudrabam caur Tavu upuri pie koka krusta.

UZDEVUMS

Šorīt saule uzlēca 6:55 minūtēs, bet rīt tā modīsies jau 6:52, parīt 6:50. Ne velti Dievs devis gadalaiku ritumu un tik daudz atsaucies uz dabisko lietu kārtību Savā Vārdā, aicinot vērot putnus, augus. Šonedēļ īpaši pievērs uzmanību pieaugošajam gaismas daudzumam. Lai Tev saulaina diena!