DROSMES SIRDS
Būt drosmīgam nozīmē ieklausīties savā sirdī, runāt no sirds un rīkoties no sirds. Bieži mēs apspriežam aktuālos jautājumus un izsakām viedokli par tiem. Bet drosme ir pieņemt nostāju nevis tāpēc, ka mēs domātu atšķirīgi no citiem, bet tāpēc, ka no savas būtības centra mēs saprotam, kā reaģēt uz situāciju, kurā atrodamies. Drosmei nav nepieciešami iespaidīgi žesti. Drosme bieži sākas mazās lietās: ir drosmīgi nepiedalīties tenkās, nerunāt aiz kāda muguras, neizsmiet citu. Ir drosmīgi domāt labu par citiem cilvēkiem un būt viņiem pateicīgam. Ir drosmīgi uzrunāt nabadzīgu cilvēku, pavadīt laiku kopā ar grūtībās nonākušu bērnu, piedalīties kara un vardarbības novēršanā.
DROSME PĀRLIECĪBĀ
“Viņa mācekļi viņam sacīja: “Redzi, tagad tu saki skaidri un vairs nerunā līdzībās. Tagad mēs zinām, ka tu zini visu un tev nevajag, lai kāds tevi jautātu; tādēļ mēs ticam, ka tu esi izgājis no Dieva.” Jēzus tiem atbildēja: “Tagad ticat? Redzi, nāk stunda, un tā ir jau klāt, kurā jūs tiksiet izklīdināti katrs savrup, un jūs mani atstāsiet vienu; bet es neesmu viens, jo ar mani ir Tēvs. To es jums esmu teicis tādēļ, lai jūs rastu mieru manī. Pasaulē jums būs bēdas, bet turiet drošu prātu - es pasauli esmu uzvarējis!””
JĀŅA 16:29-33
LŪGŠANA
Mīļotais Dievs, dāvā man patiesu un sirsnīgu drosmi, kas dod spēku, izturību un apņēmību rīkoties tā, kā ir pareizi, nevis izdevīgi un ērti. Ļauj manai drosmei izpausties mazās lietās, kas atspoguļo tavu baušļu būtību: atteikties no tenkām un sarkasma, rīkoties piesardzīgi ar vainas uzvelšanu, neizvairīties no atbildības, attiecīgajā brīdī runāt gudri un vairot līdzjūtību un sapratni. Ļauj man būt starp tiem, kuriem ir drosme par savu pārliecību. Āmen.
GAVĒŅA RĪCĪBA
Izvēlies jaunu tradīciju, ko ievērot šajā gavēnī, piemēram, izrotā savu māju ar atgādinājumiem par šo laiku (violets, vīraks, ērkšķaini zari), izveido krustu, kuru noliec redzamā vietā, vai izveido vienkāršu mājas altāri, uzliekot sveces un izvēlētu svētbildi.
Psalmi /25:1-7/
Jaunā Derība /Mk. 6:30-56/
Vecā Derība /2.Moz. 31:1-33:6/
תגובות